Aizkraukles pašvaldībā diskutē par skolu tīkla sakārtošanu; mazākās skolas bažīgas par nākotni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Aizkraukles pašvaldībā līdz ar teritoriālo reformu novads kļuvis izmēros lielāks un skolās trūkst vienlīdzības principu finansējuma pārdalē. Arī jaunais skolotāju algu valsts mērķdotāciju modelis vietvarām liks vairāk domāt par skolu optimizāciju. Lai arī pašvaldība gaidāmajā mācību gadā neplāno pieņemt lēmumus par kādu skolu slēgšanu vai reformēšanu, tomēr mazākās skolas novadā ir bažīgas par nākotni.

Aizkraukles pašvaldībā diskutē par skolu tīkla sakārtošanu; mazākās skolas bažīgas par nākotni
00:00 / 12:27
Lejuplādēt

ĪSUMĀ:

Jaunajā novadā budžets tapis saspringti; vajadzību ir vairāk nekā iespēju

Aizkraukles novadā patlaban kopumā ir 33 izglītības iestādes – vidusskolas, pamatskolas, profesionālās ievirzes skolas, pirmsskolas, kā arī viena interešu izglītības skola. Pašvaldība līdzīgi kā citviet Latvijā sākusi diskusijas par skolu tīklu, jo gaidāmas izmaiņas valsts finansējuma pārdalē pedagogu algām. Turklāt pirms novadu reformas katrai pašvaldībai bija arī atšķirīgs redzējums, kā skolas finansēt, norādīja Aizkraukles novada domes vadītājs Leons Līdums, kas ievēlēts no “Latvijas attīstībai” un Vidzemes partijas saraksta.

“Būtisks faktors ir tas, ka mēs izveidojāmies no sešiem novadiem, kur katrā vietā bija sava izglītības sistēma un savas tradīcijas tajā. Arī domē deputāti pārstāv visus šos sešus bijušos novadus. Tas nav vienkārši – atrast daudzmaz kopīgu un vienu pamatojumu, pieņemot lēmumus. Tāpēc tagad ir jāizprot kopumā šī sistēma un nepieciešama šī diskusija,” skaidroja Leons Līdums.

Aizkraukles novadā šajā mācību gadā kopumā skolām atvēlēti vairāk nekā 18 miljoni eiro, kas veido ap 40 procentus no visa pašvaldības budžeta. Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa arī secināja, ka

līdz ar reformu jaunajā novadā budžets tapis saspringti un vajadzību ir vairāk nekā iespēju.

“Pēc novadu reformas uzreiz, septembrī uzsākot darbu un arī jau decembrī veidojot budžetu, mēs redzējām, ka ļoti sarežģīti ir kaut ko veidot no jauna, un palikām pie tā, ka šajā mācību gadā principi, kā no pašvaldības atalgo katras skolas skolotājus un arī tehnisko personālu vai nodrošina materiāltehniskos līdzekļus, tika rēķināti skolās tā, kā to darīja vecajos novados. Bet mēs jau tajā brīdī sapratām, ka tas nav īsti racionāli un arī

nav vienlīdzības principa visām skolām apvienotajā novadā materiālajā nodrošinājumā,”

skaidroja Sarmīte Kļaviņa.

Skolēnu skaits novadā sarūk; vidusskolu skaits, visticamāk, samazināsies

Ja runā par vidusskolām, kuras kādi optimizācijas procesi varētu skart pirmās, tad jaunajā Aizkraukles novadā tādas ir sešas, bet citviet līdzīga lieluma novados ir divas. Kļaviņa norādīja, ka patlaban skolēnu skaits novadā sarūk.

Rezultātā atsevišķu priekšmetu skolotāju darbs ir sadrumstalots, savienojot amatus ar mazām likmēm vairākās skolās. Dažādās Aizkraukles novada vidusskolās skolotāju algas svārstās no 890 līdz 1100 eiro mēnesī, un atšķirību pamatā lielākoties nav kādi kvalitātes radītāji, bet gan skolēnu skaits, ko arī nosaka valsts finansējuma principi.

“Šobrīd ir arī Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka, ka vidējās izglītības pakāpē jau šovasar sāks darboties divi jauni principi par kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītajiem – vidusskolas posmā novada administratīvajā centrā jābūt vismaz 90 skolēniem, savukārt ārpus centra vidusskolās jābūt vismaz 40 skolēniem, diemžēl mums ir skolas, kurās vidusskolas līmenī nav šī  skolēnu skaita šajā gadā,” pastāstīja Kļaviņa.

Viņa konkretizēja, ka tās esot Jaunjelgavas vidusskola un Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola.

Tāpat skolām jāizpilda arī kvalitātes prasības, kuru pamatā ir centralizēto eksāmenu rādītāji.

“Tiek rēķināts obligāto centralizēto eksāmenu koeficients, kura līmenis šajā mācību gadā kā pārejas posmā ir noteikts 40%, un tas arī varētu būt zināms risks, jo divus gadus nostrādāts arī pandēmijas ēnā. Tāpēc pieļaujam, ka matemātikas eksāmens varētu šos procentus kādā no iestādēm stipri pazemināt. Šobrīd negribas nosaukt nevienu no iestādēm, bet tas mums ir jāsaprot, ka

vidusskolu skaits, visticamāk, laika gaitā novadā samazināsies,”

prognozēja Kļaviņa.

Jaunjelgavas vidusskola gatavojas pārmaiņām

Vienu no pašvaldības redzeslokā esošajām skolām – Jaunjelgavas vidusskolu – direktore Lauma Mīliga vada jau 15 gadus.

“Jau 15 gadus, kopš es strādāju, mums nav bijušas īpaši lielas klases, mums 2003. gadā pēdējo reizi bija divas vidusskolas klases paralēli. Bet no šī laika ir pa vienai klasei, un ir bijuši gadi, kad katrā no tām ir pa 20 bērniem, bet ir bijis gads arī, kad klasē ir tikai četras meitenes. Taču es nevarētu sūdzēties, ka mūsu bērni ir nekonkurētspējīgāki par citu skolu jauniešiem. Tie, kas ir vēlējušies, 80–85% ir sastājušies augstskolās un turpina mācības,” pastāstīja Lauma Mīliga.

Jaunjelgavas vidusskolas direktore Lauma Mīliga
Jaunjelgavas vidusskolas direktore Lauma Mīliga

Direktore atzina, ka skolēnu skaitu nosaka sociālekonomiski procesi teritorijā, un Jaunjelgavas vidusskola nav labākajā ģeogrāfiskajā novietojumā, jo nelielā attālumā ir citas skolas Aizkrauklē. Lauma Mīliga bijusi arī deputāte vecajā Jaunjelgavas novadā. Viņa secināja, ka nelielu, bet lauku kopienai nozīmīgu vidusskolu pastāvēšanā pozitīvāka bijusi mazo novadu sistēma. Turklāt līdz šim ieguldīts arī skolas infrastruktūrā, kas atbilst tieši vidusskolas līmenim, nevis pamatskolai.

“Domāju, ka raugoties uz skolu kaut vai no ārpuses var vaicāt – vai tā ir pamatskola?! Mums ir dienesta viesnīca, kurā ir 60 vietas. Es uzskatu, ka mums ir ļoti laba infrastruktūra, un viss tas, kas ir radīts: skola ar četriem stāviem, laba dienesta viesnīca un vārds ‘’pamatskola’’ – man tas neiet kopā. Tāpēc arī šobrīd, kad tikāmies ar 9. klases skolēnu vecākiem, mēs runājām, un viņi saka, ka pie šīs ekonomiskās situācijas, kad cenas pieaug un mēs vēl nezinām, kas būs rudenī politiskajā situācijā, un tad vēl tepat kaimiņos norit karš, protams, tad

vecāki norāda, ka viņiem būtu drošāk un ekonomiski izdevīgāk, ka bērns paliek šeit, un te ir iespēja mācīties un ir plašs interešu izglītības loks,”

skaidroja Mīliga.

Direktore vērtēja, ka minēto vidusskolas minimālā skolēnu skaita prasību, visticamāk, nevarēs izpildīt. Tāpēc gaida, kāds būs pašvaldības uzstādījums, un skolai arī ir savs redzējums, kā turpināt pastāvēt.

“Es saprotu, ka valsts pasūtījums ir klašu piepildījums un kvalitāte. Mēs ļoti labi kotējamies angļu valodā, jā, mums rezultāts nav tik labs matemātikas centralizētajos eksāmenos. Tāpēc mums skolā ir izvēle – ir humanitārās jomas grozs un eksaktais grozs. Un mēs runājām skolas padomē, ka, ja savukārt nebūs izvēles, tad varam piedāvāt kultūras pamatu jomu, jo šeit ir arī Aizkraukles Mākslas skolas klase, mums ir mūzikas skolas filiāle. Es nezinu, kādu politisku lēmumu pieņems šī jaunā Aizkraukles novada deputāti, bet man ir jāplāno uz priekšu, un es plānoju,” teica Mīliga.

Pamatskolām Aizkraukles novadā optimizāciju pagaidām neplāno

Savukārt pamatskolas Aizkraukles novadā ir septiņas un, lai arī pašvaldība norāda, ka pagaidām tām optimizācija netiek plānota, taču, ja šāds process notiktu, tad tas būtu, pazeminot izglītības pakāpi, piemēram, no pamatskolas uz sākumskolu, nevis slēdzot kādu iestādi. Tas varētu būt atkarīgs no dažādiem apstākļiem, pastāstīja Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa.

“Tas ir atkarīgs ne tikai no skolēnu skaita, bet tur parādās arī zināmas tendences pamatskolās, kas atrodas tuvāk kādām vidusskolām.

Tur daļa bērnu jau 7., 8. klasē dodas uz tām tuvējām vidusskolām. Tad tas ir viens no šiem aspektiem, kas var ietekmēt. Tāpat par optimizāciju varam domāt tajā līmenī, ka varbūt kaut kur pamatizglītība var apvienoties ar pirmsskolas izglītību, kur jau infrastruktūra tiek kopīgi lietota  un tās iestādes atrodas ļoti tuvu blakus,” teica Kļaviņa.

Piemēram, nelielā Mazzalves pamatskola atrodas lauku vidē – Ērberģes muižā, bet skolēni brauc arī no Zalves, Sproģuciema un Pilskalnes pagasta. Skolas direktors Aivars Miezītis norādīja, ka pedagogu samaksas jaunās likmes skola var izpildīt ar esošo finansējumu un

pēdējos gadus Mazzalves pagastā ir arī pozitīva demogrāfiskā situācija, kas ļauj prognozēt skolēnu skaita pieaugumu katru gadu.

“Ja arī gadījumā finansējums vai skolnieku skaits ir tāds, ka it kā nepietiek finansējuma vai tamlīdzīgi, tad lielai dūšai jābūt, lai slēgtu Mazzalves pamatskolu. Mēs apkalpojam kvadrātkilometrus, tā varētu teikt. Tuvu pie četri simti. Apmēram pusīte dzīvo uz vietas, bet puse bērni tiek atvesti,” skaidroja Miezītis.

Mazzalves skolas direktors Aivars Miezītis ir arī Aizkraukles novada domes deputāts no Nacionālās apvienības un teica, ka diskusija domē vēl ir tikai sākuma stadijā, jo par jebkurām izmaiņām kādā no pagastu skolām jāveic vēl ieguvumu un risku analīze.

Mazzalves pamatskolas direktors Aivars Miezītis
Mazzalves pamatskolas direktors Aivars Miezītis

“Loģiski, visi izglītības iestāžu vadītāji sit sev uz pleca – cik mēs labi strādājam! –, kas patiesībā lielos vilcienos tā arī ir. Pagaidām iztrūkst ieguvumu, zaudējumu analīzes un tamlīdzīgi. SVID analīze ir ļoti būtiska, katrai skolai izskatot ļoti specifiski un individuāli. Skaidrs, ka uz nākamo mācību gadu visas izglītības iestādes paliek tādas, kādas ir bijušas,” norādīja Miezītis.

Aizkraukles domē lēmumus par skolām pieņemt nesteidz

Aizkraukles pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komitejā šomēnes plāno prezentēt starpziņojumu par iespējamo skolu tīkla optimizāciju nākotnē. To plānots apspriest ar skolu direktoriem.

Taču arī domē apstiprināja, ka nekādus lēmumus par skolu slēgšanu vai apvienošanu jau no nākamā mācību gada pieņemt neplāno un reālas izmaiņas būs aiznākošajā mācību gadā. Aizkraukles domes vadītājs neizslēdza, ka kādu skolu, kas neiekļausies kritērijos, novads turpinās uzturēt tās novietojuma dēļ, ja to ļaus kopējā budžeta iespējas.

“Mēs vērtēsim, cik tas daudz var prasīt no budžeta, bet, ņemot vērā vēl šos ģeopolitiskos notikumus, tad vēl zināmas bažas par turpmāko budžetu vieš tā sociālā joma, ko bijām plānojuši Latvijas valsts piederīgajiem, tad tagad ienāk Ukrainas valsts piederīgo komponente un, ja pēc trīs mēnešiem valsts atbalsts šim neturpināsies un mums būs jāpārņem līdzvērtīgas saistības, tad tas arī būs pamatīgs robs mūsu budžetā. Līdz ar to tas ienesīs korekcijas arī citās jomās, mēs esam tāda nezināmā priekšā. Plus vēl rudenī ir vēlēšanas, un kas zina, kādus jaunus uzsvarus liks jaunie politiskie spēki, un varbūt arī šī politika mainīsies, kā arī vēl jāsagaida šī mācību gada rezultāti, kas skolām ļaus uzkrāt vēl savu kvalitātes argumentu bāzi,” pastāstīja Leons Līdums.

IZM prognozē, ka jaunais modelis skolu tīklā izmaiņas ieviesīs trīs gadu laikā

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) skaidroja, ka par jaunu pedagogu atalgojuma mērķdotācijas sadalīšanas modeli patlaban norit diskusijas, lai mudinātu vietvaras mazināt nevienlīdzību starp skolām. Šo naudu plānots turpmāk sadalīt tieši starp skolu dibinātājiem jeb pašvaldībām pēc konkrētiem kritērijiem.

“Pašvaldības ir atbildīgas par vispārējās izglītības organizēšanu un nodrošināšanu pašvaldības iedzīvotājiem. Līdz šim ir bijusi tāda nedaudz duāla situācija, ka, uzdodot šo uzdevumu pašvaldībām, tomēr galvenais instruments – nauda – tiek nodota šobrīd skolām. Un tā ir tāda zināma pretruna. Līdzšinējie mehānismi bija centralizēti – no Vaļņu ielas 2 tiek noteikti gan klašu lielumi, gan nosacītais zonējums, gan kritēriji vēl papildus, kādā veidā nauda seko bērnam uz katru konkrēto skolu.

Mēs redzam, ka pašvaldības pēc teritoriālās reformas ir kļuvušas lielākas, līdz ar to mēs varam pēc zināmām kopīgām pazīmēm apvienot dažādās grupās novadus un ar vienādu attieksmi šo dotāciju sadalīt.

Tās pašvaldības, kurām nav sakārtots tīkls, ja viņas sakārtos, viņām paliek vairāk naudas. Teiksim tā, ja viņas to pašu skolēnu daudzumu māca ar mazākiem pedagoģiskiem resursiem, skaidrs, ka katrai pedagoģiskajai resursu vienībai ir vairāk iespēju nopelnīt,” teica izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols (“Konservatīvie”).

Decembrī tika pieņemta koncepcija par jaunā pedagogu atalgojuma mērķdotācijas modeļa virzību, un patlaban vēl notiek saskaņošana ar iesaistītajiem. Līdz gala lēmumam valdībā plānots nonākt šomēnes. Ministrija norāda, ka neviena pašvaldība nebūs spiesta kardināli mainīt skolu tīklu pirmajā gadā, un prognozē, ka jaunais modelis skolu tīklā izmaiņas ieviesīs trīs gadu laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti