Šādu situāciju var iezīmēt Aizkrauklē, ja jaunajam, reformas rezultātā tapušajam novadam piemēro iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu datus.
Lielākais balsu skaits – Zaļo un Zemnieku savienībai, bet turpat uz papēžiem min “Vienotība” un Nacionālās apvienības un Vidzemes partijas apvienotais saraksts.
Par pamatu materiālam ņemti 2017.gada vēlēšanu rezultāti, pārrēķinot, kā mainītos situācija, ja vēlēšanas notiktu pēc reformas paredzēto pašvaldību robežās un vēlētāji savu izvēli nemainītu. Pieņemts, ka vēlēšanu kārtība nemainītos, bet mandātu skaits pašvaldībās ir tāds, kā VARAM piedāvājumā. Mandātu aprēķinam izmantota CVK lietotā Senlaga metode.
Ķekavas un Olaines teritorijas dalījums netiek ņemts vērā, jo nav iespējams nodalīt vēlētājus, kuru novads mainītos.
Vangažu balsis ieskaitītas Ulbrokas novada datos, bet Inčukalna deputāti pieskaitīti plānotajam Siguldas novadam. Tam pierēķinātas arī pārējās Inčukalnā nodotās vēlētāju balsis.
Deputātu skaita cirpiens Aizkrauklē ir īpaši ass – tur no 78 deputātiem šā brīža pašvaldībās varētu palikt tikai 19.
Ieguvēji
Ieguvēju īsti nav. Pat tās partijas, kuras iegūst lielāko mandātu skaitu jaunajā pašvaldībā, par to maksā ar vairākuma zaudēšanu vietās, kuru domes attiecīgais politiskais spēks kontrolē.
Zaudētāji
Vietējie politiskie spēki (izņemot “Mēs Skrīveriem”, kas zaudē vairākumu Skrīveros, bet iegūst 2 vietas jaunajā pašvaldībā) nepārvar 5% barjeru
Jēkabpils reģionālā partija, “Saskaņa”, Latvijas Reģionu apvienība, “Latvijas attīstībai” un Latvijas Krievu savienība zaudē politisko pārstāvniecību un paliek aiz borta, dalot deputātu mandātus jaunajā pašvaldībā.
“Mēs šobrīd riskējam ar to, ka būs partiju monopols,” norāda politoloģe Iveta Kažoka, skaidrojot, ka reģionālā reforma, kopā ar izmaiņām partiju finansēšanas modelī dod priekšrocības lielajām, nacionāla līmeņa partijām.
Bet, ja vērtē, cik liela daļa vēlētāju jaunajā pašvaldībā nāktu no katras šā brīža pašvaldības, Aizkrauklē ir reti līdzsvarota situācija. Ceturtdaļa balsu būtu no līdera Aizkraukles novada, bet pastarītis ar mazāko balsotāju skaitu – Neretas novads – ar 11,5 % nemaz tik tālu neatpaliek.
Uzzini, kā reforma varētu ietekmēt politisko ainavu arī pārējās Zemgales pašvaldībās, Pierīgas pašvaldībās un Vidzemes pašvaldībās!
