Dabiskās pļavas veidojas, nepļaujot tās tik bieži kā parasto zālāju, bet gan, ļaujot tajā esošajiem augiem augt līdz pat jūlija vidum. Šajā laikā augu sugām, kuras izplatās ar sēklām, sēklas ir ienākušās un ir iespējams nodrošināt, lai tās no zālāja neiznīktu, skaidroja pašvaldībā. Pēc sēklu ienākšanās gan pļava ir jāappļauj, jo pretējā gadījumā rodas labvēlīgi apstākļi augsto graudzāļu augšanai. Tad tās kļūst konkurētspējīgākas un nomāc pārējos augus.
Dabiskās pļavas jau šogad tiek veidotas teritorijās pie pilskalna, pie "Kapteiņa krodziņa" kreisajā pusē aiz "Kalna ziedu" muzeja, kā arī aiz Pļaviņu hidroelektrostacijas pa labi pirms vasarnīcu rajona. Vietvara aicina iedzīvotājus neraizēties, domājot, ka šīs vietas ir aizmirstas un netiek koptas.
"Mūsdienīga pilsētvide iekļauj ne tikai apbūvi un ceļu infrastruktūru, bet arī teritorijas, kurās iespējams baudīt dabas skaistumu. Dabiskajās pļavās ir lielāka augu daudzveidība, un tās īpaši priecēs tos pilsētas iedzīvotājus, kuriem nav iespēju doties uz lauku īpašumiem. Un, lai gan dabisko zālāju apsaimniekošanai jāseko līdzi tikpat rūpīgi, cik pļaušanas darbiem pilsētas centra parkos un iekšpagalmos, mazāks pļaušanas darbu apjoms ļaus ietaupīt arī finanšu līdzekļus pašvaldības budžetā," skaidroja novada pašvaldības izpilddirektors Kaspars Sniedzītis.
