Dienas ziņas

Tūkstošiem skrējēju Rīgas ielās

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Latviešu valodas apguve ukraiņiem pašreiz atkarīga no brīvprātīgajiem

Aizkrauklē Ukrainas kara bēgļi latviešu valodu apgūst pie brīvprātīgās skolotājas

Jau kopš ierašanās Latvijā vairums kara bēgļu no Ukrainas izteikuši vēlmi apgūt latviešu valodu. Pagaidām šāda iespēja esot atkarīga no brīvprātīgajiem, un pieprasījums pārsniedzot piedāvājumu. Aizkrauklē jau otro mēnesi ukraiņiem latviešu valodas nodarbības bez atlīdzības vada skolotāja Daila Bružuka.

Viņa stāstīja: "Pirms tam es mācīju vienu itāli. Viņš bija Anglijā, es Latvijā, tad mēs [mācījāmies] caur "Skype". Vēl nebija ne "Zoom", nekas." Tagad latviešu valodas skolotāja brīvprātīgi jau otro mēnesi reizi nedēļā māca latviešu valodu bēgļiem no Ukrainas. Tas esot viņas ziedojums karā cietušajai valstij.

"Kādu mēnesi pēc visa šitā, kas sācies, es sapratu, ka gribētos kaut ko vairāk nekā tikai desmit eiro noziedot," viņa skaidroja.

Strādājot ar audzēkņiem, skolotāja gan necenšoties sekot ierastajai skolu programmai, jo galvenais uzdevums tomēr esot palīdzēt iejusties un sadzirdēt latviešu valodu. "Sākām ar "es esmu", un tad jau var pateikt ļoti daudz. Apkārt var apaudzēt gan savus radu rakstus, gan pateikt, kā es jūtos, un tad jau tālāk mācījāmies skaitļus, krāsas," viņa ieskicēja.

Pēdējā nodarbībā ukraiņi apguva prasmi pastāstīt par sevi.

Audzēkņu šoreiz gan nav bijis daudz, jo daži atraduši darbu un nav varējuši ierasties, taču lūguši atnest uzdevumus. Motivācija apgūt latviešu valoda esot dažāda.

Kara bēgle no Černihivas Vika norādīja: "Šeit vairums cilvēku zina krievu valodu, bet vispārējai attīstībai un lai varētu strādāt labāk apmaksātu darbu vai strādāt savā specialitātē, mēs nolēmām kaut nedaudz pamacīties latviešu valodu."

Viņa stāstīja, ka apguvusi jau kādus 50 vārdus latviešu valodā, un varot pateikt arī dažus teikumus.

Aizkraukles novadā reģistrēti ap 260 kara bēgļu, bet vienīgā iespēja bez maksas apgūt latviešu valodu ir Aizkraukles pilsētā pie skolotājas Bružukas. Arī biedrībā "Gribu palīdzēt bēgļiem" ReTV skaidroja, ka pašreiz ukraiņu vēlme apgūt latviešu valodu pārsniedzot piedāvājumu.

Biedrības valdes locekle Evija Strupiša teica: "Tas, ko mēs varam piedāvāt šobrīd, ir privātās iniciatīvas. Kā arī mēs paši šobrīd esam apzinājuši vairāk nekā 20 personas, kas varētu mācīt ukraiņiem valodu attālināti."

Aizkraukles pašvaldībā lielas cerības liekot uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) trīs miljonu eiro vērto projektu latviešu valodas apmācībai, kas varētu sākties jūnija sākumā.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis ("Attīstībai/Par!") norādīja: "Vairākums bēgļu mums ir Vecbebros, Jaunjelgavā un Aizkrauklē. Skrīveros var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, un vēl Neretā 22. Nu tad šī valsts īstenotā programma mums noteikti ļaus arī šiem cilvēkiem sniegt latviešu valodas izglītību."

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Kopš Krievijas iebrukuma bēgļu gaitās no Ukrainas devušies 6,11 miljoni cilvēku, bet gandrīz 1,7 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Pašreiz Latvijā reģistrēti vairāk nekā 28 tūkstoši kara bēgļu no Ukrainas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt