Daļu Aizkraukles pilsētas jau vēsturiski ieskauj Daugava. Nopēdotais sniegs liecina, ka arī ziemā piekraste ir iedzīvotāju iemīļota pastaigu vieta, vien infrastruktūra šeit savu laiku sen nokalpojusi.
“Šobrīd ir vēl daudz kas palicis no padomju mantojuma. Vecās betona konstrukcijas un tā... Tomēr potenciāls tai vietai ir lielāks, ja varētu visu sataisīt,” uzskata aizkrauklietis Raivis.
Par nepieciešamību ainavisko vietu sakārtot gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji jau daudzkārt izteikušies dažādās sabiedriskajās apspriešanās.
Līdz šim pašvaldības prioritāte bijusi jauno mikrorajonu labiekārtošana, bet tagad uzsākta Daugavas krastu attīstības plāna izstrāde. Rudenī piecus kilometrus garo piekrasti apsekojuši Latvijas Lauksaimniecības universitātes ainavu arhitekti.
“Šobrīd ir apkopots tāds pārskats par esošo un sagatavots priekšlikums par zonējumu. Jebko nevar darīt. Piekraste vienmēr ir ļoti jūtīga zona un teritorija,” norādīja ainavu arhitektūras zinātņu doktore Natalija Ņitavska.
“Piekrastē vienmēr ir jāsaglabā ekoloģiskais līdzsvars. Otra lieta mums ir esošā infrastruktūra, kaut šī esošā atbalsta siena. No trešās puses mums ir ļoti tuvu dzīvojamais rajons, skola, kur nepieciešams papildināt esošo infrastruktūru,” stāstīja Ņitavska.
Savu vīziju pauduši arī ap tūkstoš mazo un lielo aizkraukliešu. Bērni krastmalu atainojuši kā atrakciju parku, labiekārtotu peldvietu un svētku svinēšanas vietu.
15 ģimenes izgatavojušas maketus ar baskāju taku un atpūtas namiņiem. Savukārt Aizkraukles novada vidusskolas Eko padomes pārstāvis projektu nedēļā veicis pieaugušo aptauju. Apkopotā informācija vēl tikšot analizēta, bet tendences jau esot pamanāmas.
“Tās ir galvenokārt pastaigu takas un aktīvā atpūta. Tā ir volejbola tīklu uzstādīšana, laivu un katamarānu noma vai āra teniss,” stāstīja Aizkraukles novada vidusskolas audzēknis Reinis Martinovs.
Plāna izstrādi paredzēts pabeigt līdz šā gada maijam, bet vasarā jau notiks darbi, kurus varēs atļauties finansēt no pašvaldības šā gada budžeta.
“Tālāk mums ir nākamais plānošanas periods, kurā mēs paskatāmies lielākus objektus, un skatāmies, kā mēs varam piesaistīt naudiņu no nākamā plānošanas perioda, no ES fondiem, un tā viņš attīstīsies,” stāstīja Aizkraukles novada attīstības plānotāja Ilona Kāgane.
Aptauja liecina, ka finansiāli atbalstīt piekrastes attīstību esot gatavi arī vairāki novada uzņēmēji.
