Politiskā līdzatbildība par Zolitūdes traģēdiju. Tik lakoniski lēmumu atteikties no Pavļuta skaidro Straujuma. Reformu partija par to ir neizpratnē, bet valdību nepametīs.
Galvenās prioritātes jaunajam ekonomikas ministram būs būvniecības jomas sakārtošana, elektroenerģijas tirgus atvēršana un gāzes tirgus liberalizācijai. Šie darbi nesolās būt viegli un daudz kas būs atkarīgs no ministra personības. „Vai Dombrovskis, tas kurš ir Slava, ar to visu varēs tikt galā, stipri šaubos, jo līdzīgi arī ar to, kas ir ar enerģētiku. Konceptuāli viņi domā līdzīgi, bet Dombrovska diplomātisms un nevēlēšanās iet uz asumiem -, es domāju, ka daudzas no šīm Pavļuta iesāktajām lietām apstāsies,” saka žurnālists māris Zanders.
"Panorāmas" aptaujātie eksperti norāda, ka Pavļuta nomaiņā, kurš pret minētajām nozarēm ieturējis stingru pozīciju, varētu būt iesaistīti partiju sponsori. Lobija ietekmi nenoliedz arī aizejošais ministrs. „Šādu iespēju izslēgt nevar. [..] Kas ir tie iemesli, to pagaidām ir grūti pateikt, bet to mēs varēsim vērtēt no tā, kāda ir turpmākā politika, kādi būs ierosinājumi turpmāko politiku mainīt. Tas varētu vērst zināmu skaidrību šajā jautājumā,” vērtē ministrs.
Tikmēr ekonomists Ģirts Rungainis ir pārliecināts, ka patiesie iemesli Pavļuta nomaiņai ir meklējami priekšvēlēšanu tuvumā. „Ekonomikas ministra nomaiņa īsi pirms vēlēšanām ar tādu pašu koalīciju ir tīri iekšējā cīņa par vietu sarakstā potenciāli, jo ir skaidrs, ka Pavļuts ir ļoti veiksmīgs ministrs, veiksmīgākais Reformu partijas ministrs un labākā viņu cerība kopā ar "Vienotību" vai atsevišķi startēt vēlēšanās,” norāda Rungainis.
Šo versiju netieši apstiprina arī Vjačeslavs Dombrovskis, kurš jauno amatu sakās pieņēmis negribīgi, taču norāda uz "Vienotības" un Reformu partijas tuvināšanās nepieciešamību. "Nav nekādu šaubu par to, ka gala mērķis ir tāds, ka Reformu partijai un "Vienotībai" vajadzētu apvienoties. [...] Vistuvāk tas, ko teica Sandra Kalniete, ka "Vienotībai" un Reformu partijai vajadzētu izbeigt šo brāļu karu,” norāda Dombrovskis.
Tikmēr eksperti ir vienisprātis - līdzšinējās valdības krišana un jaunās veidošanas līkloči padarījuši daudz vājāku līdz šim spēcīgo Ekonomikas ministrijas pozīciju. Tas pavēris iespēju nozaru lobijiem likumdošanas ceļā sasniegt savas šaurās biznesa intereses, kuras bieži vien var būt pretējas sabiedrības mērķiem.
