Aizejošās NEPLP darbību nozare vērtē pretrunīgi; jaunajai padomei būs daudz darba

Februārī Saeimai būs jāapstiprina četri jauni Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļi. Uz mediju uzraugu krēsliem pieteikušies desmit kandidāti, tajā skaitā arī trīs esošie padomes locekļi, kuru pilnvaru termiņš tuvojas beigām. Aizejošās padomes darbu dažādi mediju vides pārstāvji vērtē kā pretrunīgu, un reizē ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izveidošanu aktualizējies arī jautājums, vai NEPLP arī turpmāk jāstrādā piecu cilvēku sastāvā. 

Aizejošās NEPLP darbu nozares eksperti vērtē pretrunīgi; jaunajai padomei būs daudz darāmā
00:00 / 07:12
Lejuplādēt

Atskatoties uz iepriekšējo piecu gadu periodu, NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš uzskaita vairākus darbus, kas paveikti pēdējo pāris gadu laikā, kamēr viņš darbojas kā padomes vadītājs. Viņš lepojas, ka padome šajā laikā kā institūcija ir nostiprinājusies un no reaģējošas iestādes kļuvusi par tādu, kas spēj pati piedāvāt risinājumus un darbojas proaktīvi. Šajā laikā izdevies stiprināt arī monitoringa departamentu, kas ļauj īstenot stingrāku kontroli pār mediju saturu, uzsver Āboliņš: 

"Manuprāt, pats svarīgākais darbs un lielā tēma, ko mēs esam spējuši pacelt, ir informatīvās telpas aizsardzība,

kas sevī ietver sabiedrisko mediju aiziešanu no reklāmas tirgus un vēsturiski lielākos budžetus Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai, vēsturiski lielāko atbalstu komercmedijiem. Tāpat, protams, arī ar Krieviju saistīto kanālu slēgšana un monitoringa centra stiprināšana, cīņa ar pirātismu."

Āboliņš arī norāda, ka satura pieejamības un uzraudzības stiprināšanā arī turpmāk būtu daudz darāmā un lielāki spēki jāvelta arī pirātisma apkarošanai. Tomēr mediju nozares ekspertu un pārstāvju vidū vērtējums par padomes darbu ir pretrunīgs. Mediju eksperts Sergejs Kruks kritizē, ka padome pārāk aizraujas ar satura kontroli, bet sistēmiska mediju vides sakārtošana palikusi otrajā plānā.

"Es teiktu, ka šī padome ir ļoti antiintelektuāla, pieņem ļoti subjektīvus lēmumus. Padome izceļas ar to, ka diezgan vecmodīgi skatās uz mediju neierobežoto varu.

Ne tikai uz cilvēku prātiem, bet arī uz viņu rīcību, ko nepamato nedz ar teorētisko izklāstu, nedz empīriskiem pierādījumiem. Viņi nodarbojas nevis ar sistēmas veidošanu, bet pieskata saturu," norāda Kruks.

Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītājs Iļja Kozins uzskata, ka daļa padomes nav politiski neitrāla, kā uzskatāmāko piemēru minot padomes vēlmi uzsvērt, ka sabiedrisko mediju veidotajā mazākumtautību satura platformā raidījumiem jābūt ne tikai krievu, bet arī baltkrievu, ukraiņu un citās valodās, kaut arī to nav iespējams nodrošināt, jo Latvijā trūkst šādu žurnālistu, saka Kozins.

"Es jūtu, ka atsevišķi NEPLP locekļi ir politiski angažēti. Tas ir mans viedoklis. Es esmu ļoti ilgi jutis – no Ivara Āboliņa īpaši – ne gluži greizirdību, bet drīzāk aizkaitinātību katru reizi, kad šo multimediju platformu kāds centās saistīt ar Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Kāpēc publiski cenšas izvairīties no tiešas runas, kas ir šis kanāls un kam tas ir domāts, tas vien liecina par kaut kādām politiskām simpātijām vai antipātijām, manā izpratnē," skaidro Kozins.

Vērtējot NEPLP lēmumus propagandas un dezinformācijas ierobežošanā, Kozins pauž, ka daļa no tiem ir bijuši pareizi, bet diez vai efektīvi.

Un, kaut arī mediju vide kopumā pēdējos gados ir kļuvusi stiprāka, tas drīzāk noticis par spīti padomes darbībai, nevis pateicoties tai. Žurnālistu priekšstāvis atgādina, ka padomei ir problēmas arī ar atsevišķu tās locekļu reputāciju – to aizēnojušas saķeršanās ar sabiedrisko mediju valdēm un, piemēram, skandāls saistībā ar divu valdes locekļu veidotu biedrību, kas par nodokļu maksātāju naudu rīkoja dārgas konferences. Kozins uzsver: "Padomei ir reputācijas problēmas, neapšaubāmi. Padome pildīja uzrauga funkcijas, bieži vien piemērojot sodus. Taisnības labad jāsaka, ka atbalsts arī ir bijis. Jāteic, ka izmaiņas pozitīvā virzienā ir sākušās tad, kad padomē ienāca cilvēki ar reālu pieredzi mediju darbā."

Arī Latvijas Raidorganizāciju apvienībā norāda, ka padomes darbs pēdējos pāris gados ir uzlabojies, un uzteic tās ieguldījumu, veicinot politiķu izpratni par mediju nozares ilgtspēju kā valsts drošības jautājumu un panākot jūtamu atbalstu medijiem Covid-19 krīzes laikā. Tomēr raidorganizācijas sagaida, ka padome vairāk pievērsīsies likumdošanai, kas vairs neatbilst mūsdienu situācijai mediju tirgū, norāda raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš:

"Mediju vides viena no galvenajām problēmām ir tas, ka mūsu regulējums ir novecojis – mēs neejam līdzi digitālajai transformācijai, kas notiek mediju tirgū.

Es teiktu, ka tas ir nākamais virziens, uz ko ir jāiet – mums ir jāgrauj esošās nospraustās juridiskās formālās robežas starp platformām un regulējums jāattiecina nevis uz platformām, bet uz saturu, tādējādi paplašinot NEPLP funkcijas."

NEPLP locekļus amatā pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājuma uz pieciem gadiem apstiprina Saeima. Komisijas vadītāja Artusa Kaimiņa viedokli par padomes līdzšinējo darbu un turpmākajiem izaicinājumiem Latvijas Radio iegūt neizdevās, savukārt komisijas loceklis Andrejs Judins no “Jaunās vienotības” atturējās vērtēt padomi, taču atzina, ka komunikācija starp padomi un politiķiem ir bijis slidens jautājums gan tādēļ, ka pašiem politiķiem nereti pietrūkst izpratnes par padomes darbu, gan tādēļ, ka arī pati padome atsakās pieņemt kritiku.

"Es tiešām domāju, ka NEPLP kritika arī ir pamatota. Jautājums ir, ka varbūt deputāti nesaprot līdz galam, – ja ir problēma, varbūt vajadzētu mainīt NEPLP locekļus, nevis ietekmēt viņus ar kaut kādiem paziņojumiem,"

pauž Judins.

Viņš arī teic, ka, iespējams, pēc tam, kad NEPLP vairs nav jānodarbojas ar sabiedrisko mediju pārraudzību, tās locekļu skaitu varētu pārskatīt, taču tam nepiekrīt pašreizējais padomes vadītājs Ivars Āboliņš: "To pienākumu, kas šobrīd NEPLP uzlikti no jauna, ir ļoti daudz, nosaukšu tikai dažus – pakalpojumu pēc pieprasījuma uzraudzība, visu šo platformu uzraudzības sistēmas izveide, kontrole. Tālāk satura pieejamības uzraudzība, sistēmas izveide, kontrole. Mums ir palielinātas funkcijas arī tajā, kā mēs kontrolējam reklāmas izvietošanu medijos, un es varētu turpināt un turpināt.

Pēc būtības NEPLP pienākumi pēc SEPLP izveides ir dubultojušies, jo esam zaudējuši vienu funkciju un ieguvuši klāt virkni citu."

Kopumā uz četrām vakantajām vietām NEPL padomē pieteikušies desmit pretendenti, tajā skaitā trīs esošie locekļi – Ivars Āboliņš, Patriks Grīva un Aurēlija Ieva Druviete. Uz padomi kandidē arī bijušais LTV vadītājs Ivars Belte, kristīgā "Radio Marija" dibinātājs Mareks Gruškevics, bijusī Latvijas Radio 5 programmas direktore Ilva Milzarāja, Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs, "Radio Baltkom" producents Aleksandrs Šuņins un kādreizējais žurnālists Jānis Zariņš, kā arī uzņēmējs, bijušais skaņu inženieris Andis Plakans. Vēl līdz 10. janvārim Saeimas Cilvēktiesību komisijā iespējams iesniegt atsauksmes par šiem kandidātiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt