Aizejošais mācību gads grūts visiem; ieguvums – skolotāju datorprasmju uzlabošanās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Šodien ir pēdējā skolas diena 1.–11. klašu skolēniem. Daļa skolēnu šogad liecības saņems attālināti, bet 36 drošajos novados – klātienē. Šis mācību gads ir bijis sarežģīts visiem – skolēniem, vecākiem, pedagogiem, arī skolu vadībām. Grūtais gads nav bez ieguvumiem, piemēram, krietni uzlabojušās skolotāju datorprasmes. Taču šajā gadā izglītības procesā iesaistītajiem regulāri nācās sastapties arī ar izaicinājumiem. 

Aizejošais mācību gads grūts visiem; ieguvums – skolotāju datorprasmju uzlabošanās
00:00 / 04:29
Lejuplādēt

Pirmdien, 31. maijā, ir pēdējā mācību gada diena 1. līdz 11. klašu skolēniem. Gads bijis ļoti raibs un skolu vadītājiem bija strauji jāreaģē uz dažādām pārmaiņām. Septembrī skolas atsāka darbu klātienē, ievērojot stingrus epidemioloģiskās drošības noteikumus. Skolēni bija sadalīti grupās jeb burbuļos, kas savā starpā nesatiekas. Taču klātienes prieks bija īss, oktobra beigās 7.–12. klašu skolēni atkal atgriezās attālinātā režīmā. Gada beigās, kad piedzīvojām epidemioloģisko krīzi, skolēnu brīvlaiks ievilkās uz vairākām nedēļām. Un janvārī arī mazo klašu skolēni atsāka mācīties no mājām.

"Šogad ir bijis īpašs mācību gads, kad izbaudījām gan klātesamību, gan attālināto mācību procesu. Un viens no lielākajiem izaicinājumiem bija nepārtraukti mainīgā epidemioloģiskā situācija valstī. Jo bija jāpārplāno nepārtraukti darbs, informācijas aprite starp to, ko valdība nolemj, kā tas ir skolā, ko skola nolemj, kā aiznest līdz vecākiem. Un dažreiz operativitāte bija ļoti svarīga; varētu teikt, ka tas bija atslēgas vārds, lai skolā vispār mācības notiktu," tā šo mācību gadu vērtēja Rīgas Kultūru vidusskolā, stāsta direktore Dace Lazda.

Šo mācību gadu par pašu grūtāko līdz šim gan direktore nesauca – vissarežģītākais esot bijis iepriekšējā mācību gada pavasaris pandēmijas sākumā.

Kā vienu no ieguvumiem Lazda minēja dažādās darba formas, kuras izrādījušās efektīvas un izmantojamas izglītības procesā arī turpmāk. Turklāt skolēni kļuvuši patstāvīgāki, un tas iet roku rokā ar jauno izglītības saturu. Tomēr viens ir skaidrs – attālināti apgūt to, ko iespējams apgūt klātienes procesā, nav iespējams.

"Diemžēl bija novērojama arī vecāku vēlme izpildīt darbu skolēnu vietā, iesniedzot un nopelnot to vērtējumu.

Tāpēc arī, ja mēs domājam par zināšanām, kādas ir, – to ir ļoti grūti pateikt. Jo piemēram, valsts pārbaudes darbi, kuri mums diemžēl bija jāpilda attālināti, – tur tie rezultāti ir ļoti atšķirīgi no tā, kā ir bijis ikdienā, kad skolēns mācījās klātienē. Bet, protams, ir tādi, kam ir bijis vieglāk mācīties un ir nedaudz labāki sasniegumi, un ir tādi, kam gāja grūtāk," atzina Laurenču sākumskolas direktors Kristaps Zaļais.

Kopumā gan tāda izteikta krituma sekmēs skolēniem neesot. Turklāt ar tiem, kam gājis grūtāk, turpinās strādāt jūnijā, kad trīs nedēļas turpināsies pagarinātais mācību gads.

Viens no šajā gadā sāpīgajiem jautājumiem bija tehnoloģiskais nodrošinājums. Iepriekš ziņots, ka daudziem skolēniem trūkst datoru. Lai to risinātu, gan skolas, gan skolēnus ar datoriem apgādāja gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan pašvaldības, gan uzņēmēji, gan pašas skolas.

"Uz gada beigām [situācija] nedaudz uzlabojās, bet ne būtiski. Jo izņemot to, ko pagājušajā gadā iegādājās un ziedojumus no atsevišķām organizācijām [jauni datori nav gādāti]. Mēs esam pateicīgi tam, ka mums ir parakstīts memorands – ''Dators ikvienam bērnam''. Jau runājam par soļiem, kas jādara, kāds finansējums, lai iegādātos bērnu vajadzībām šos datorus," par situāciju mācību gada beigās klāstīja Latvijas Pašvaldību savienības eksperte izglītības jautājumos Ināra Dundure.

Memorands paredz, ka datori tiks nodrošināti līdz 2025. gadam. Vēl viena būtiska problēma, kas saasinājās šajā mācību gadā, ir skolotāju pārslodze. Par to trauksmi cēla pedagogu arodbiedrība.

"Mums bija 10 077 respondenti, un praktiski viņu lielākā daļa norādīja, ka ir profesionālā izdegšana. Un daudzi arī norādīja, ka slodze pandēmijas laikā ir tik liela, ka apsver pārtraukt darba tiesiskās attiecības. Tā izdegšanas pakāpe ir tik liela," stāstīja arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Vanaga atzina, ka priecājas par Izglītības kvalitātes valsts dienesta koordinēto atbalsta programmu “Supervīzija Latvijas pedagogiem”, kur skolotāji līdz šī gada beigām varēs saņemt psihoemocionālu atbalstu, tomēr par šo arodbiedrībai esot bijis jācīnās.

Baiba Martinsone: Aizejošais mācību gads grūts visiem; ieguvums – skolotāju datorprasmju uzlabošanās
00:00 / 02:59
Lejuplādēt

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Baiba Martinsone intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka šajā mācību gadā vislielākā nozīme bija nevis skolēnu zināšanām, bet saiknes uzturēšanai ar skolu. Vislielākā nozīme skolēnu labsajūtai šogad bijusi attiecībām ar vecākiem, tuviniekiem, pedagogiem un draugiem. Tiem, kuriem kādas no svarīgajām attiecībām bija sliktākas, kopumā gājis grūtāk, skaidroja profesore.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti