Deputāti konceptuāli atbalstīja jaunu Rīgas Juridiskās augstskolas likumu, kas citstarp paredz, ka rektoram jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu veikšanai, vai augstskolai jānodrošina tulkojums latviešu valodā.
Tāds pats nosacījums paredzēts grozījumos Rīgas Ekonomikas augstskolas likumā. Tāpat likumā plānots nostiprināt tiesības rektora amatā ievēlēt ārvalsts pilsoni.
Turklāt paredzēts, ka šīs augstskolas vispārējais un akadēmiskais personāls, kā arī personas, kuras sniedz izglītības pakalpojumus augstskolā, savus pienākumus var veikt angļu valodā. Taču augstskolai dokumentu aprite un saziņa ar iestādēm un privātpersonām jānodrošina valsts valodā.
Saeimas deputāti abus likumprojektus nolēma skatīt kā steidzamus.
Sākotnēji bija paredzēts, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektiem būs 11.novembris, kad darbu būs sācis jaunais parlamenta sasaukums. Taču termiņš tika noteikts vēl oktobrī, un otrajā jeb galīgajā lasījumā likumprojektu iecerēts izskatīt 25.oktobrī, proti, vēl 12.Saeimas sasaukuma laikā.
KONTEKSTS:
Pirms vairāk nekā pusotra gada Izglītības ministrija atteicās virzīt atkārtotai apstiprināšanai Rīgas Ekonomikas augstskolas rektoru Andersu Pālzovu. Šajā laikā gan augstskola nav virzījusi arī jaunu kandidātu, tādēļ faktiski Pālzovs vēl joprojām pilda rektora pienākumus.
Tāpat jauns vadītājs nav izvēlēts arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, jo valodas dēļ par Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru nevarēja kļūt augstskolas Satversmes sapulces ievēlētais Mels Kenijs.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra un Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts pauda uzskatu, ka jāpārskata latviešu valodas zināšanas prasības augstskolu vadītājam. Savukārt izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) iepriekš pauda, ka augstskolas rektoram jāzina latviešu valoda, jo “latviešu valoda nav ķēķa valoda”.
