Aizdomas par Rīgas slepenību saistībā ar Uzvaras parka pieminekļa nojaucēja izvēli

Lielā slepenībā Rīgas dome ir jau atradusi uzņēmēju, kas nojauks Uzvaras parka pieminekli. Aizbildinoties ar provokāciju riskiem, pašlaik Rātsnams neatklāj, kurš tas būs un cik daudz darbi izmaksās. Iepriekš lēstās līdz pat trīs un vairāk miljonu eiro izmaksas pieminekļa nojaukšanu padarījušas par kārojamu darbu. Taču ne katram uzņēmējam bijusi iespēja tam pieteikties.

Aizdomas par Rīgas slepenību saistībā ar Uzvaras parka pieminekļa nojaucēja izvēli
00:00 / 03:59
Lejuplādēt

Kad Saeima maijā pieķērās radīt likumu, kas pašvaldībām uzdotu par pienākumu nojaukt lielāko daļu no 300 Latvijā esošajiem padomju režīmu slavinošajiem objektiem, likumdevējs norādīja, ka vietvarām nav obligāti gaidīt likuma pieņemšanu, lai ķertos pie drupināšanas un ekskavatoriem. Zināmākais un publiski redzamākais nojaucamais objekts ir piemineklis Pārdaugavā, Uzvaras parkā. Rīga par tā nojaukšanu lēma jau sēdē 13. maijā. 

Vēlāk vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") pavasarī izteicās, ka sameklēt būvnieku nemaz nav viegli: " Inženieri saka, ka Latvijā šāda tehnika, piemēram, ceļamkrāns ar strēli, kuru var pacelt šī pieminekļa augstumā – 80 metri –, faktiski tāda uz vietas nav. Arī kādi lielāki drupinātāji, kuriem strēles sliecas 40 metru augstumā, nav."

Pašvaldības gaidīja nu jau Saeimas pieņemto likumu. Iespējams, arī šāda likuma panta dēļ, kas nosaka: "Pašvaldībai ir tiesības veikt iepirkumus ar objekta demontāžu saistīto darbību īstenošanai, nepiemērojot publisko iepirkumu reglamentējošās tiesību normas. Lai nodrošinātu finansējuma lietderīgu izlietošanu, tiek veikta cenu aptauja."

Tādējādi likumdevējs atviegloja darbu domēm, lai tās uzdevumu paveiktu līdz 15. novembrim. Jūlija vidū Rīgas vadība paziņoja, ka Uzvaras parka pieminekļa nojaukšana izmaksās vismaz divus vai pat trīs miljonus eiro, bet patiesās izmaksas pateikšot izvēlētais būvnieks. Tomēr divarpus mēnešus pēc domes lēmuma nav zināms, kā Rīga būvnieku ir meklējusi.

Iespēju tikt pie trīs miljonu eiro līguma pamanīja arī Ingus Purgaļa pārstāvētais uzņēmums "In Nordic AB", kas darbojas Zviedrijā. 

"Mēs izdomājām, ka startēsim [konkursā]. Tad mēs izdomājām plānu – ar stalažām un perforatoriem, tad gāzt un tā tālāk. Tās jau ir detaļas. Uzcītīgi sekojām līdzi un gaidījām konkursu," pastāstīja Purgalis.

Taču publiski izsludinātu iepirkumu nesagaidīja. Pirms dažām nedēļām paši sāka interesēties Rīgas domē. Tur sūtīti no viena speciālista pie cita, mērija uz vēstulēm nav atbildējusi, līdz beigās kāds jurists telefonā teicis, ka iespēju pieteikties konkursam nav. Purgalis piebilda: "Viss ir noslēdzies vai sācies, tur diezgan miglaini izklausās."

Skaidrību par pieminekļa nojaucēja izvēli un izmaksām tagad neizdodas rast arī Rīgas domē. Komunikācijas nodaļas vadītājs Uģis Vidauskis apgalvojis, ka ir parakstījies par informācijas neizpaušanu. Lietai esot īpaša slepenība, un pašvaldība to komentēšot tikai pašas noteiktā laikā. Iespējams, preses konferencē ceturtdien.

Purgalis norādīja: "Tas, kas nešķiet pareizi, ir, ka mums nav bijusi iespēja pieteikties konkursam un saņemt informāciju, lai varētu aprēķināt [izmaksas]. Jo veselīgs konkurss ir, kad tev ir vairāki varianti un dažādas cenas un tu vari izvēlēties to izdevīgāko."

Būvniekus Rīga nav meklējusi nedz Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā, kas ir lielākā būvnieku nevalstiskā organizācija, nedz arī šo jautājumu aktualizējusi Ekonomikas ministrijas paspārnē esošajā Latvijas Būvniecības padomē. Tā Latvijas Radio paskaidroja abu organizāciju vadītājs Gints Miķelsons.

Pamatotu izmaksu skaidrojumu no Rīgas domes nav sagaidījusi arī labdarības organizācija "Ziedot.lv", kas pavasarī šī pieminekļa nojaukšanai savāca 268 tūkstošus eiro. Organizācijas vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Televīzijai par to pauda bažas.

""Ziedot.lv" gribēs, ka mēs šīs tāmes nojaukšanai un izmaksas varēsim saviem ziedotājiem atklāti pamatot un lai šīs izmaksas būtu samērīgas un salīdzināmas," atzīmējusi Dimanta. 

Labdarības organizācija uzsvērusi, ka saziedotā nauda būs izmantojama tikai būvgružu izvešanai.

Cenu aptauja kā iespēja atrast darbu veicēju publiskos pasūtījumos ir ar lielākajiem necaurspīdīgu tēriņu un darījumu partneru izvēles riskiem. Tā Latvijas Radio atzina Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš.

Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs par cenu aptaujas riskiem
00:00 / 01:21
Lejuplādēt

"Cenu aptauja kā tāda nekur nav regulēta un vairāk izriet no principa, kas ir Izšķērdēšanas novēršanas likumā, kas, protams, paredz, ka attiecīgi manta vai pakalpojumi ir jāiegūst par iespējami zemāko cenu vai atbilstoši piedāvājuma kvalitātei," norādīja Lapiņš. 

To, vai izšķērdēšanas novēršana ir ievērota, pārbaudīt var Valsts kontrole revīzijās un jebkurš pilsonis, vaicājot pasūtītājam, kuram būtu jāsniedz atbilde, atzīmēja Lapiņš. Tomēr saistībā ar cenu aptaujām ir mazāk iespēju pārbaudīt, vai izšķērdēšanas novēršana ir ievērota, atzina Lapiņš, norādot, ka šādos gadījumos tas vairāk gulstas uz pasūtītāja pleciem. 

Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs nav sekojis līdzi tam, vai Rīgas dome aicinājusi uzņēmējus piedāvāt savu cenu pieminekļa nojaukšanas darbiem, tomēr viņš pauda cerību, ka Rīgas domei ir vēlme gan izpildīt likuma prasības attiecībā uz pieminekļa nojaukšanas termiņiem, gan arī saņemt pēc iespējas izdevīgākus piedāvājumus. 

KONTEKSTS:

Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.

Saeima 16. jūnijā pieņēma likumu, saskaņā ar kuru totalitāros režīmus slavinoši objekti jādemontē līdz 15. novembrim. Demontējamo objektu sarakstu vasaras laikā jānosaka valdībai, balstoties uz ekspertu rekomendācijām.

Līdz šim valdība atbalstīja ekspertu piedāvāto sarakstu ar 69 demontējamiem objektiem. No šiem objektiem 21 gadījumā būs jāsaglabā to fragmenti kā laika un mākslas liecības, pavēstīja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Tāpat Rīgā ir pieņemts lēmums par padomju armijas karavīru pieminekļa demontāžu Rīgā, Pārdaugavā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt