Saeima Nacionālās apvienības (NA) sagatavotos grozījumus izskatīšanai komisijās nodeva pirms diviem mēnešiem, tomēr likumprojekta autoriem radušās aizdomas, ka par grozījumu sagatavošanu atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdis Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa") apzināti bremzē izmaiņas, ka turpmāk priekšvēlēšanu aģitācija varēs notikt tikai latviešu valodā.
Atbildīgās komisijas maiņa esot nepieciešama arī tādēļ, lai priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā precīzi noteiktu, vai valodas lietojuma ierobežojums attiecas tikai uz apmaksātu aģitāciju, vai arī uz, piemēram, valodu, kas lietojama, kandidātiem tiekoties ar vēlētājiem.
NA deputāts Jānis Dombrava norāda, ka komisijas darbs ir nozīmīgs, lai precizētu nianses.
"Svarīgi būtu, lai likumprojekts tiktu pieņemts, nevis vienkārši paliktu atvilktnē.
Es domāju, tur vēl ir diskusija priekšā, cik plašā apmērā šo ierobežojumu attiecināt," stāsta deputāts.
NA vēloties principu attiecināt pēc iespējas plašāk, bet pieļauj, ka citas Saeimā pārstāvētās partijas vēlēsies virzīties pretējā virzienā.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Vienotības" politiķi ideju par komisijas nomaiņu atbalsta. ZZS ir gatava atteikties no priekšvēlēšanu aģitācijas krievu valodā, apliecināja savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis:
"Ja ir jāizšķiras, vai pie vēlētāja iet un runāt ar viņiem krieviski vai latviski, tad, manuprāt, būtu loģiski runāt ar vēlētājiem tajā valodā, kurā mēs visi dzīvojam. Tikai tāpēc, lai iegūtu krievu vēlētāju balsis, uzrunāt vēlētājus krievu valodā, būtu dīvaini."
Vienlaikus ar priekšvēlēšanu aģitācijas likuma grozījumiem Saeima izskatīšanai komisijās nodeva arī Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumus, kas paredz naudas sodu par valsts valodas nelietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā. Par Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu sagatavošanu ir atbildīga Juridiskā komisija.
KONTEKSTS:
NA norāda, ka grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā sekmētu mazākumtautību iekļaušanos latviešu valodas lietošanas telpā un sabiedrības saliedētību. Kritikas priekšlikumam netrūkst, jo politiķi ar saviem vēlētājiem grib sarunāties viņiem saprotamākā valodā. Grozījumi nosaukti arī par populistiskiem, kā arī neīstenojamiem reālajā dzīvē.
