ĪSUMĀ:
- KNAB un Konkurences uzraugi veic kratīšanas būvuzņēmumos.
- "Rere Grupa" un "Merks" apstiprināja, ka uzņēmumā ieradušies valsts iestāžu darbinieki.
- Uzņēmumos "Skonto grupa", "LNK Grupa", "Arčers", "Velve" "Binders" un "Latvijas energoceltnieks" nekādas procesuālās darbības nav veiktas.
- SIA "Abora" žurnālistus uzņēmuma telpās neielaida.
- Uzņēmumu "Arčers" un "Binders" līdzīpašnieks Armands Garkāns gan otrdien pabijis KNAB. Viņš komentārus sniegt atteicās.
- KNAB pabijis arī bijušais "Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs Rāvis.
- KNAB, pēc uzņēmuma teiktā, saistībā ar citu lietu bija ieradies arī "LNK Group" valdes priekšsēdētājs Milovs.
- KNAB pabija arī Māris Martinsons.
- KNAB un KP aizdomas par iespējamu vismaz 10 lielāko būvuzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un aizliegtu karteļa vienošanos.
- KNAB pabija arī Valmieras domē un tikās domes priekšsēdētāju Jāni Baiku.
Pie kuriem ieradās?
"Rere Grupa" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš stāstīja, ka valsts iestāžu darbinieki ieradušies pirms plkst.10. Uzņēmumā tas bijis pārsteigums. Āboltiņam-Āboliņam neesot informācijas, ar ko viņu darbības varētu būt saistītas.
"Jā, pie mums no rīta ieradās valsts pārvaldes pārstāvji, kā viņi minēja. Un viņi runā šobrīd ar mūsu kolēģiem. Acīmredzami veic savu darbu. Diemžēl viņi sīkāk neko nekomentēja, un ar mani personīgi arī viņi runājuši nav," stāstīja Āboltiņš-Āboliņš. Viņš norādīja, ka neko nezina par iespējamu karteļa vienošanos un korupciju.
"Man ir ārkārtīgi grūti iedomāties, kā tas varētu būt, un tiešām nezinu, kas ir pamats šādai informācijai. Bet nu acīmredzami viņi šo izpētīs un sniegs savus komentārus. Diemžēl šobrīd nav man vairāk informācijas, ar ko es varētu dalīties," norādīja Āboltiņš-Āboliņš.
Uzņēmumā "Merks" LTV apstiprināja, ka tajā bijuši valsts iestāžu darbinieki, kuri nav stādījušies priekšā. Uzņēmuma pārstāvis Jānis Lievītis stāstīja, ka valsts iestāžu darbiniekiem vairākas stundas ir saruna ar uzņēmuma vadību - valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu.
Lievītim nebija zināms, vai bez sarunām notiek vēl kādas citas procesuālas darbības. Viņš nekomentēja uzņēmuma iespējamo iesaisti kartelī, sakot, ka, "kad būs vairāk informācijas no valsts iestādēm, tad varēs komentēt".
Uzņēmumos "Skonto grupa", "LNK Grupa", "Velve", "Binders" un "Latvijas energoceltnieks" KNAB un KP darbinieki uzņēmumos nav bijuši.
Arī uzņēmuma "Arčers" sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Dakule norādīja, ka pēc viņas rīcībā esošās informācijas, KNAB darbinieki otrdien "Arčers" piederošajās telpās nav bijuši. LTV gan novēroja, ka "Arčers" valdes priekšsēdētājs un "Binders" līdzīpašnieks Armands Garkāns otrdien apmeklēja KNAB. Garkāns pameta biroja telpas kopā ar advokātu, taču komentārus sniegt atteicās.
KNAB otrdien apmeklēja arī bijušais SIA "Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies. Tāpat KNAB bija ieradies arī “LNK Group” valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā norādīja "LNK Group", viņš tur bijis saistībā ar citu lietu. Proti - ar 2016. gada Salu tilta lietu.
KNAB pabija arī advokāts Aivars Purmalis, kurš "Rīgas satiksmes" lietā ir Māra Martinsona aizstāvis. Kā novēroja LTV, otrdienas vakarā no KNAB ēkas Martinsons aizbrauca advokāta automašīnā.
Savukārt SIA "Abora" LTV žurnālistus uzņēmuma telpās neielaida.
Arī Valmierā
KNAB pārstāvji otrdien pabija arī Valmieras domē un tikās domes priekšsēdētāju Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei"). To LTV apliecināja pats Baiks, sakot, ka viņam kriminālprocesā nekāds statuss nav piemērots.
Ko saka KNAB?
KNAB kriminālprocesu sāka 2018. gada 19. septembrī par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā. Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma 11. panta pārkāpumu – aizliegtu karteļa vienošanos.
KNAB rīcībā esošie fakti liecina par iespējamu liela apmēra kukuļu nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.
Noziedzīgie nodarījumi veikti laika posmā no 2015. gada sākuma līdz 2018. gada vidum. Iespējamās kukuļu summas – no divdesmit pieciem tūkstošiem līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro. Procesa virzītājam ir pamats uzskatīt, ka noziedzīgajos nodarījumos iesaistīti ne mazāk kā desmit lielākie būvniecības nozares uzņēmumi.
Vienlaikus kriminālprocesa ietvaros KNAB ieguva informāciju, kas norādīja uz iespējamām aizliegtas vienošanās pazīmēm starp lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtos faktus KNAB nosūtīja KP, kas pēc iepazīšanās ar informāciju, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu Konkurences likuma 11. panta pārkāpumu, uzsāka lietas izmeklēšanu savas kompetences ietvaros. Lai nodrošinātu efektīvu pierādījumu iegūšanu abu iestāžu ierosinātajos procesos, otrdien vienlaikus ar KNAB veiktajām kriminālprocesuālajām darbībām arī KP veic procesuālās darbības – nepieteiktu apmeklējumu jeb inspekciju – desmit būvniecības nozares uzņēmumos.
Ko saka Konkurences padome?
KP rīcībā esošā informācija liecina, ka procesā iesaistītie būvniecības jomas uzņēmumi, iespējams, vairāku gadu periodā saskaņojuši rīcību un aizliegti vienojušies par tirgus sadali un dalības nosacījumiem publisko un privāto pasūtītāju iepirkumos gan Rīgā, gan Latvijas reģionos. Šādas karteļu vienošanās ir uzskatāmas par smagāko konkurences tiesību pārkāpumu.
KP pārstāve Paula Vilsone stāstīja, ka godīgas konkurences apstākļos uzņēmēji nezina, ko plāno darīt viņu konkurenti, tādēļ notiek sīvāka konkurence, kas nāk par labu visiem. Šajā gadījumā uzņēmēji zināja viens par otra darbībām, un tika radīta konkurences imitācija, kas arī ietekmēja cenu iepirkumos. Ja KP secinās, ka pārkāpums ir noticis, tad sods ir līdz 10% no uzņēmuma iepriekšējā gada apgrozījuma un aizliegums gadu piedalīties iepirkumos. Lietā darbojas lielākā daļa no KP darbinieku.
Tālāko izmeklēšanu KNAB un KP veiks neatkarīgi katras iestādes kompetences ietvaros.
KP un KNAB izsaka pateicību Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei pat sniegto atbalstu procesuālo darbību veikšanā.
"Lielākie korupcijas riski ir jomās, kurās notiek publiskie iepirkumi, jo tajos iesaistīti lieli finanšu līdzekļi.
Šādu lielu iepirkumu ietekme uz tautsaimniecību ir nopietna, un jādara viss, lai valsts un pašvaldību pasūtījumi notiktu korekti, taisnīgi un vienmēr uzvarētu labākais piedāvājums, nevis tas, kurš spēj, iespējams, sarunāt pasūtījuma iegūšanu. Pētījumi liecina, ka korupcijas dēļ Latvijas tautsaimniecība katru gadu zaudē vairākus miljardus eiro. Ja mums patiešām ir svarīgi, lai valsts attīstītos, lai budžetā būtu pietiekami daudz naudas mediķu un skolotāju algām, pensijām, sociālajiem pabalstiem, ceļu uzturēšanai, lai būtu godīga uzņēmējdarbība un konkurence, ir pienācis laiks rīkoties. Personīgi aicinu ikvienu iestāties par valsts un katra tās iedzīvotāja labklājību, neiesaistīties koruptīvās attiecībās un ziņot KNAB, ja jūsu rīcībā nonāk informācija par kādas amatpersonas iesaisti koruptīvās darbībās," komentēja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
Pašlaik kriminālprocesā notiek aktīvs izmeklēšanas darbs, nostiprinot procesuālo darbību laikā iegūto informāciju. Detalizētāku informāciju KNAB sniegs, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm.
