Likumsargi klāstīja, ka izmeklēšanā secināts – biedrībai bija trīs filiāles dažādās vietās Latvijā, kur no narkotiku un alkohola atkarīgajiem bija piedāvāts iesaistīties atkarību profilakses programmā, taču tā vietā, lai nodrošinātu ārstniecību, reliģijas ideju aizsegā cietušos iesaistīja smagos un ilgstošos piespiedu darbos.
Atkarīgajiem bija jāstrādā lauksaimniecībā un mežistrādē, bet iespējas doties prom no centriem bijušas ierobežotas, norādīja policijā.
Tāpat strādniekiem par darbu neko nemaksāja, un lielāko daļu nopelnītās naudas organizētās grupas dalībnieki sadalīja savā starpā.
Policija aizturētos tur arī aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā.
Centra "klientus" meklēja dažādos veidos
VP priekšnieka vietnieks, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins preses konferencē apstiprināja, ka runa ir par organizāciju "Neatkarība Balt", kas reliģiskas konfesijas aizsegā labdarības veidā piesaistīja līdzekļus palīdzībai atkarīgajiem cilvēkiem. Savukārt potenciālie "klienti" uzrunāti uz ielām, reliģiskās draudzēs un dažos gadījumos arī pēc tuvinieku ieteikuma.
Šajos centros bija gan cilvēki ar atkarībām no alkohola un narkotikām, gan cilvēki ar garīgiem traucējumiem.
Darbs noritēja stingrā uzraudzībā un stingrā režīmā. Policija guva apliecinājumu tam, ka "darba terapija" ilga sešas dienas nedēļā, deviņas līdz desmit stundas dienā.
Ja kāds neizpildīja darba normu, tad ar cilvēku veica profilaktiskas pārrunas, un norma bija jāatstrādā svētdien saimniecības darbos centru iekšienē.
Cilvēkiem nodrošināja trīs ēdienreizes, tomēr policija pieļauj, ka tās neatbilda prasībām smaga darba veicējiem. Tāpat bija nodrošinātas gultasvietas un iespēja nomazgāties. Policijā uzskata, ka iespējamie upuri algu nesaņēma, bet lielākā daļa nopelnītā tika sadalīta pēc iekšējās hierarhijas.
Grupas dalībnieki darbojās kā individuālie komersanti, slēdzot līgumus un mutiskas vienošanās, piemēram, ar zemnieku saimniecībām par darbu veikšanu. Daļu atlīdzības saņēma ar pārskaitījumu, bet daļu, iespējams, skaidrā naudā, norādīja Grišins. Savukārt pašas biedrības kontā ieskaitīja tikai tik, cik vajadzīgs tās formālai uzturēšanai.
Cilvēku iespēja doties prom bijusi ierobežota, bet aizbēgušos meklēja un centās panākt, lai viņi atgriežas.
Grupas hierarhija
Grupas līderis bijis Krievijas valstspiederīgais, kuram Latvijā bija uzturēšanās atļauja. Policija pieļāva, ka tieši viņš guva lielāko peļņu.
Līdera labās rokas uzdevums bija uzturēt ciešus kontaktus ar triju centru vadītājiem un nodot līdera uzdevumus. Nākamie pēc statusa bija centru vadītāji, kuri kopā ar tā dēvētajiem brigadieriem organizēja iekšējo kārtību. Savukārt brigadieri bija izraudzīti no ilgstošāko centru iemītnieku vidus un bija ieguvuši vadības uzticību.
Grišins atklāja šīs izmeklēšanas ietvaros veiktas daudzas kratīšanas un atsavināti 140 000 eiro skaidrā naudā, kā arī izņemtas trīs apvidus automašīnas, daudz datu nesēju un dokumentu, kur varētu būt informācija par noziedzīgās naudas apriti un darba ekspluatāciju.
Patlaban apcietinājumā ir trīs cilvēki, bet ceturtdien, 15. jūlijā, izmeklētāji lūgs apcietināt vēl divus cilvēkus.
105 iemītnieki
Notikuma vietā likumsargi sastapa 105 iemītniekus, kuriem sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) izskaidrota un piedāvāta iespēja saņemt valsts nodrošināto palīdzību.
Palīdzību piekrita saņemt 23 cilvēki, kuri arī izteica vēlmi kļūt par cietušajiem, taču arī pārējiem izskaidrotas viņu tiesības vēlāk vērsties pēc palīdzības.
Grišins norādīja, ka šo centru iemītniekiem arī vēlāk tiks pievērsta uzmanība, jo "diemžēl ir daļa ievainojamu cilvēku, kuri neizprot savas cilvēktiesības un tiesības saņemt sociālos pakalpojumus."
Policijā arī aicināja atsaukties citus cilvēkus, kas varētu būt cietuši, sūtot e-pasta vēstuli uz [email protected] vai zvanot pa tālruni 110.
Uzmanības lokā jau daudzus gadus
Tā dēvētais rehabilitācijas centrs "Neatkarība Balt", Latvijas Radio redzeslokā nonāca jau 2013. – gadā. Toreiz vairāku mēnešu garumā Latvijas Radio pētīja un secināja, ka šis rehabilitācijas centrs Balvu novadā nelegāli nodarbina atkarībniekus – alkoholiķus un narkomānus.
Cilvēkus uzrunāja Rīgā zupas virtuves punktos, tad nogādāja uz rehabilitācijas centru, bet patiesībā lika lasīt ogas.
Iemītnieki lasīja ražu no rīta līdz vēlam vakaram, un bija noteikts apjoms, kas katram cilvēkam jāsavāc. Ja tas netika izdarīts, nedeva ēst un piemēroja citus sodus.
Toreiz no alkohola atkarīgais iemītnieks Ivars Latvijas Radio pastāstīja: "Nu, kā, 6 celšanās, tad nosacīta rīta tualete, tāpēc, ka izlietne ir viena večiem. Tur bija kādas piecas sievietes, tām – atsevišķi. Nu, brokastis, un tad gaidi, kad būs braukšana. Vienreiz mežā sazvanīja vienu grupas vecāko. Viņam nācās mums paziņot, ka, ja nebūs līdz pusdienām savākta tāda un tāda norma, tad pusdienu nebūšot."
Vīrietis toreiz atklāja, ka no centra tika prom tikai tāpēc, ka jau ilgstoši bija sasirdzis. Viņu atstāja mežā bez zālēm un naudas.
Par iespējamo nelegālo nodarbinātību Latvijas Radio toreiz informēja gan Valsts ieņēmuma dienestu, gan Labklājības ministriju, taču nekādas rīcības nebija.
Savukārt Grišins preses konferencē norādīja, ka policijas redzeslokā šī biedrība nonāca 2018. gada rudenī. Toreiz veiktas pārbaudes centros, taču neizdevās iegūt pietiekamu pierādījumu kopumu, lai varētu celt apsūdzību. Pēc šīm pārbaudēm centros nedaudz uzlabojās dzīves apstākļi, taču grupas dalībnieki kļuva daudz piesardzīgāki.
Kas ir biedrība "Neatkarība Balt."?
Biedrība strādā kopš 2007. gada. Tās mājaslapā rakstīts, ka no atkarībām var atbrīvoties ar kristīgās ticības palīdzību.
"Centrā pastāv savi iekšējie likumi un noteikumi, kuriem pakļaujas pilnīgi visi. Dienas kārtībā tiek paredzēts viss, sākot ar nodarbībām, beidzot ar kopīgu darbu, sakopjot un labiekārtojot centru," teikts aprakstā.
"Neatkarība Balt" izveidojusi filiāles Balvu novadā, Tukuma novadā un Ogres novada Lauberē.
"Lursoft" dati liecina, ka biedrības valdes loceklis ir Vjačeslavs Vahruševs. Vēl pērn valdē bija arī viņa sieva Kristiāna. Kad Latvijas Radio 2013. gadā pētīja nelegālo nodarbinātību šajā vietā, tad centrs piederēja Kristiānai Vahruševai.
Sazvanīt biedrības pārstāvjus Latvijas Televīzijai (LTV) ceturtdien neizdevās. Arī Latvijas Radio vēstīja, ka visu centra filiāļu telefona numuri ir izslēgti, tostarp Vahruševas.
LTV vēstīja, ka biedrība slēgusi līgumus ar vairākiem uzņēmumiem. Tās pārskatā rakstīts, ka SIA "Brīvzemnieki-Melior" bija nepieciešams pārlikt kūdras gabalus no vienas vagas uz otru, SIA "Stende" un SIA "MM kvartāls" bija jāstāda koki, bet SIA "Dimdiņi Agro" jānovāc dārzeņi.
"Dimdiņi" pērn biedrībai ziedojuši 1500 eiro. Policija vēl skaidro un tai nav zināms, vai zemnieku saimniecības un citi profilakses centru klientu nodarbinātāji zinājuši par piespiedu darbu un atlīdzības piesavināšanos.
Savukārt ziņu aģentūrai LETA "Dimdiņi Agro" valdes loceklis Oskars Brediks norādīja, ka uzņēmumam nebija aizdomu par biedrības "Neatkarība Balt." nodrošinātā darbaspēka nelegālu nodarbināšanu, jo biedrībai bija valsts piešķirtais sabiedriskā labuma organizācijas statuss ar cēlu mērķi, uz ko kompānijā arī paļāvās.
"Esam šokēti par šādām ziņām, un vēlos vērst uzmanību, ka esam kategoriski pret jebkāda veida darbaspēka neatbilstošu izmantošanu," teica Brediks, piebilstot, ka
"Dimdiņi Agro" pārtrauc sadarbību ar biedrību līdz apstākļu noskaidrošanai.
Pēc Bredika teiktā, līdz šim "Dimdiņi Agro" ar "Neatkarība Balt." sadarbojās kopš 2015.gada kāpostu ražas novākšanā, un gadā tie ir bijuši aptuveni divi, trīs mēneši. Viņš uzsvēra, ka uzņēmumam nebija arī informācijas vai sūdzību no darbinieku puses par apstākļiem biedrībā, kas radītu jebkādas aizdomas.
Brediks arī atzīmēja, ka biedrības pakalpojumi par vienu darbinieku bija vidēji dārgāki nekā vietējie nodarbinātie, kas arī "Dimdiņi Agro" neradīja aizdomas par pārkāpumiem nodarbināšanā.
Vienlaikus viņš atzina, ka "Neatkarība Balt." darbaspēka pakalpojumi ne vienmēr bija atbilstošā kvalitātē, taču sadarbība no "Dimdiņu Agro" puses tika uztverta ne tikai kā pakalpojuma saņemšana, bet arī kā labdarība sabiedriskā labuma organizācijai.
Tāpat Brediks pastāstīja, ka samaksa par pakalpojumu tika aprēķināta pēc līgumā noteikta tarifa un pēc rēķina izrakstīšanas pārskaitīta uz biedrības kontu vidēji reizi nedēļā.
