Latvijā ir uzsākts pilotprojekts, lai veicinātu straujāku reemigrācijas procesu. Pilotprojekta laikā strādā pieci reģionālie koordinatori, kuri uzrunā un mēģina palīdzēt aizbraukušajiem atgriezties atpakaļ. Latgalē šos pienākumu veic Astrīda Leščinska.
“Man kā reemigrācijas koordinatoram būtiski kļūt par uzticamības personu tautiešiem, kas šobrīd dzīvo ārvalstīs. Izzināt viņu vajadzības un problēmsituācijas, kas kavē pārcelšanos uz dzimteni. Es sniedzu priekšlikumus, kā risināt jautājumus, kas skar nodarbinātību, dzīvesvietu un izglītības iestādes izvēli bērniem,” stāsta Astrīda Leščinska.
Astrīda Leščinska šobrīd komunicē ar divām ģimenēm, kuru galvenā problēma, lai atgrieztos, ir darbavietas:
“Mēs pagaidām uzrunājam ar e-pastiem, bet pa tālruni neesam zvanījuši. Tāpēc gaidām atsaucību no tuviniekiem, radiem, kuri sniegs reemigrantiem šo ziņu par iespēju un vērsīsies pie mums.”
Pilotprojektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Viens no pirmajiem projekta izaicinājumiem ir atrast aizbraukušos, to atzīst arī ministrijā.
“Tas nav vienkārši, tas ir zināms izaicinājums. Tās metodes reģioni izvēlējušies dažādias. Ar pasaules pieredzi Latvijā, caur turieni, citi plāno apkopot informāciju par aizbraukušajiem caur skolu tīkliem. Tas praktiskais darbs nav vienkāršs, bet reģiona līmenī jāplāno,” norāda VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.
Plānots, ka pilotprojekts ilgs vienu gadu, kura laikā reģionālajiem reemigrācijas koordinatoriem jāuzrunā vismaz 500 aizbraukušie.
“Skatoties pēc pētījumiem, kas ir veikti par reemigrantiem, ne visiem ir veiksmīgi noorientēties pakalpojumos, kas ir Latvijas pusē; bieži vien, uzzinot negatīvu atbildi no vienas pašvaldības, viņiem nav bijusi informācija, ka blakus vai netālu ir kaut kāds piedāvājums. Otrs - mēs tiešām gribētu pastrādāt ar to vajadzību analīzi ģimenēm ar bērniem, kas ir viena no potenciālajām mērķa grupām. Lai to darītu, mums ir jānoskaidro tās vajadzības,” klāsta Bremšmits.
Tomēr ir aizbraukušie, kuriem nemaz nav vēlmes atgriezties. Pirms desmit gadiem, pabeidzot augstskolu un nespējot atrast darbu, Ina Kārkliņa devās strādāt uz Angliju.
“Es biju pabeigusi tikko augstskolu, bija jāsāk atdot kredīts, es nevarēju atrast darbu, viens no variantiem - izlēmu, ka varētu braukt uz Angliju, jo man šeit bija radinieki,” atceras Ina Kārkliņa.
Ina strādā interneta aptiekas noliktavā. Ar algu un dzīves apstākļiem ir apmierināta. Jūtas finansiāli stabili. Anglija desmit gadu laikā ir kļuvusi par viņas mājām. Vajadzības, lai atgrieztos Latvijā, viņai nav.
“Desmit gadus no savas dzīves esmu atdevusi šai valstij; kā Latvija iedomājas, ka es atgriezīšos? Man nekā [Latvijā] nav, mans draugu loks, kas bija, viņš ir sarucis, man nav ne paziņu, ne sakaru;ā es varu atgriezties, jo visa dzīve ir pakārtota un iekārtota šeit. Minimālā alga šeit ir 7,80 eiro stundā, mēnesī par pilnu slodzi 1200 ir minimālā, to saņem vienkāršs fabrikas strādnieks. Šeit ir daudz vieglāk, var atļauties ceļot, var atļauties pilnīgi citu dzīvi. Tas ir tas, kas šeit tur,” skaidro Ina Kārkliņa.
Par to, cik daudz aizbraukušo izdosies pilotprojekta laikā mudināt braukt atpakaļ uz Latviju, varēs spriest pēc gada. Jāpiebilst, ka
kopējais budžets, ko plānots izmantot pilotprojekta laikā, ir 425 699 euro, tai skaitā papildus izstrādāta arī reemigrantu atbalsta programma uzņēmējdarbības uzsākšanai, atgriežoties Latvijā.
Plānots, ka katrā no reģioniem varēs atbalstīt četrus projektus, kuriem maksimālais finansējums būs 9000 eiro.
