Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dati rāda, ka pilotprojektā “Reģionālie reemigrācijas koordinatori” no šī gada marta līdz septembrim saziņa notikusi ar 2783 ģimenēm, no tām atgriezušās 124 ģimenes, vēl plāno atgriezties 110. Apvienotajā Karalistē mīt lielākā latviešu diaspora pasaulē, tādēļ diasporu organizāciju sanāksme bija laba iespēja Latvijas pārstāvjiem tieši uzrunāt potenciālos atgriezties gribētājus, savukārt diasporai ļāva uzdot jautājumus valsts un pašvaldību pārstāvjiem.
"No 1.marta, kopš es strādāju, ir atgriezušās vairāk nekā 25 ģimenes, kurām es esmu palīdzējusi, jau pirms viņi atgriezās, un vēl tikpat ar mani ir sazinājušās tās ģimenes, kas jau ir atgriezušās un tad meklē manu iesaisti, manu atbalstu dažādu jautājumu risināšanā. Tā ka tie cipari patiesībā ir lieli, un interesanti, ka bieži vien runā par tiem, kas aizbrauc, un stāsta par tiem, bet mums ir daudz un katru dienu jauni stāsti, kur cilvēki atgriežas," teica Kurzemes plānošanas reģiona reemmigrācijas koordinatore Kristīne Smilga.
Visbiežāk minētie atgriešanās iemesli ir vēlme būt blakus sev tuvajiem cilvēkiem un ilgas pēc Latvijas, taču būtiski ir arī zināt, vai Latvijā varēs saņemt ārzemēs nopelnīto pensiju vai bezdarbnieka pabalstu. "Es vienmēr esmu sapņojusi par to, ka varētu atgriezties Latvijā dzīvot, jo, kad es biju maziņa, Latvija bija mūsu mājas. Es gribu savu mazo stūrīti Latvijā, kur varētu pavadīt savas vecumdienas," pauda Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēde Lilija Zobens.
Reemigrācijai veltītajā sanāksmē tika apspriesta darba atalgojuma tēma, jo sludinājumos bieži tiek norādīts “konkurētspējīgs atalgojums”, taču neviens nezina, cik liels tas ir. Valsts un pašvaldību pārstāvji atzina, ka ar to pagaidām grūti cīnīties, taču tiek strādāts, lai darba sludinājumos norādītu konkrētu atlīdzību. Reemigrantiem arī ir svarīgi, lai alga tiek maksāta oficiāli.
"Latvijā uz priekšu ir pavirzījies arī jautājums, ka tiek atspoguļots atalgojums darba sludinājumos, un tas arī ir apstiprinājies no šiem cilvēkiem, kuri strādā ar reemigrācijas jautājumiem, ka tas ir viens no pirmajiem jautājumiem, uz ko skatīsies," atzina Latvijas vēstniecības Lielbritānijā 2. sekretārs Kaspars Krumholcs.
Tieši atalgojums ir ļoti būtisks faktors, tikai 20% būtu ieinteresēti atgriezties, ja atalgojums ir 700 eiro, taču pie teju divreiz lielāka atalgojuma – 1500 – atgriezties gribētu jau 75%. "Ir viena daļa, kuriem ir domas, ka gribētu atgriezties, bet nu nav līdz galam tā doma. Bet nu lielākā daļa tomēr vēl nedomā atgriezties, jo šībrīža notikumi, kas Latvijā notiek, algas vēl joprojām mazas, un, lai ģimeni uzturētu, tomēr vajag lielākus ienākumus," atzina Vulverhamptonas sestdienas skolas “Burtnieki” vecāku padomes pārstāve Baiba Turķe.
Līdzīgu viedokli pauda arī Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis un Pasaules brīvo latviešu apvienības vicepriekšsēdis Pēteris Blumbergs. "Domāju, ka tā atbilde drīzāk nāks no Latvijas, nevis no Amerikas. Ja Latvijā uzlabojas ekonomika, ja ir darbi, ja ir labas algas, tad cilvēki, es domāju, atgriezīsies. Protams, no Amerikas ir tālāks ceļš atpakaļ uz Latviju, es domāju, ka, visticamāk, nāks no Eiropas atpakaļ uz Latviju," norādīja Blumbergs.
