Aizbildinoties ar valsts budžeta nepieņemšanu, Rīga tomēr neuzsauks ēdināšanu visiem bērnudārzniekiem

Rīgas dome ir atlikusi ieceri no nākamā gada izpildīt varas partiju pirms pašvaldību vēlēšanām doto solījumu, ka turpmāk visi pirmsskolu bērni galvaspilsētā varēs ēst bez maksas. Mērija skaidro, ka bērnudārzniekiem ēdināšanu nevarēs apmaksāt, jo valsts nav pieņēmusi budžetu, kā dēļ arī Rīga savu tēriņu plānu ar līdz šim nebijušiem izdevumiem nevarot pieņemt. Šā iemesla dēļ ar budžetu pieņemšanu vilcinās arī citas pašvaldības. Taču Finanšu ministrija norāda – tas ir tikai pašas domes prioritāšu jautājums, jo jaunu iniciatīvu finansēšana nav aizliegta.

Izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanas jautājums Rīgā līdz šim nereti ir kalpojis kā politisko cīņu instruments. Proti, opozīcija pirms katra gada budžeta pieņemšanas rosinājusi arvien jaunām grupām maltīti uzsaukt par domes naudu. Pirms gada tā tas bija arī ar bērnudārznieku ēdināšanu - "Vienotības" deputāts Vilnis Ķirsis tam prasīja atrast 13 miljonus eiro. Varas partijas, kas to solījušas arī savās vēlēšanu programmās, tādu domu noraidīja, maltīti par brīvu solot no 2019. gada. Tagad domes Izglītības komitejas vadītāja Eiženija Aldermane no "Gods kalpot Rīgai" atzīst - bērniem būs jāēd par savu naudu.

Aldermane neslēpj, ka Rīga nemaz nav saskaitījusi, cik visu bērnudārznieku ēdināšana domei izmaksātu. Pēc viņas teiktā, lai ieviestu bezmaksas ēdināšanu, ir jābūt pašvaldības budžetam, bet to nevar izdarīt, kamēr nav valsts budžeta. Aldermane lēš, ka jautājumu noteikti izskatīs pēc budžeta pieņemšanas - nākamā gada aprīlī vai 1. septembrī. 

Tikmēr par valsts budžeta nepieņemšanu noraizējušās arī citas pašvaldības, kas bažījas par jaunu attīstības plānu sākšanu. Ja janvārī jāstrādā ar 1/12 daļu no šā gada budžeta, jauniem plāniem tērēties nedrīkstot, pauž Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Kaminskis stāsta, ka pašvaldību attīstības projekti, kam nepieciešami Valsts kases aizdevumi, ir iesaldēti. Piemēram, Alojas novadā skolā tiekot slēgti būvniecības līgumi. "Alojā ļoti cer, ka valdība būs raita, lai varētu samaksāt būvniekiem," uzsver Kaminskis.

Finanšu ministrija atzīst, ka pašreizējā situācija ar valsts budžetu nav tipiska un pēdējā tāda reize bijusi 2002. gadā. Taču Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare norāda - Rīgas un citu vietvaru rīcība nemaz nav tik ierobežota.

Komisare norāda, ka viens variants pašvaldībai ir apstiprināt savu budžetu pirms valsts budžeta pieņemšanas. Tas gan jādara, piesardzīgi plānojot savus ieņēmumus. Ministrijas pārstāve arī norāda, ka Rīga vienmēr savu budžetu pieņēmusi pirms valsts budžeta. "Šeit viennozīmīgi runa ir par prioritātēm," uzsver Komisare.

Otrs variants paredz gaidīt valsts budžetu, tikmēr mēnesī tērējot 1/12 daļu no šā gada budžeta.

Valsts budžeta jautājumam ceturtdien sēdē pievērsās arī Saeima, likumā nosakot uzdevumu valdībai palielināt mediķu algas. Neraugoties uz strādāšanu šā gada tēriņu režīmā, deputāti arī lēmuši un Valsts prezidents akceptējis 8 miljonu novirzīšanu "ātrās palīdzības" algām.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti