Aizbildinoties ar politisko neitralitāti, atsaka atbalstu fotoizstādei par Maidanu

Šajās dienās aprit gads kopš asiņainajiem notikumiem Ukrainas galvaspilsētas Kijevas Neatkarības laukumā jeb Maidanā. Amatpersonas steidz apliecināt atbalstu Ukrainai, Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”) piedalīsies Maidana gadadienas atceres pasākumos Kijevā. Tikmēr Latvijas uzņēmēji, aizbildinoties ar vēlmi būt politiski neitrāliem, atteikušies atbalstīt izstādi, kas veltīta notikumiem Maidanā.

Jau vairāk nekā gadu Latvijas iedzīvotāji diendienā seko līdzi notikumiem Ukrainā. Turp ceļo humānās palīdzības kravas, finansiālu atbalstu piešķīrusi gan valdība, gan Rīgas dome, atsevišķās pašvaldībās notiek ziedojumu vākšana. Daudzi uzņēmēji gan kurn par sankcijām, kas noteiktas pret Krieviju, un skaita zaudējumus, ko tiem rada Krievijas noteiktās pretsankcijas.

Publicists Sergejs Aleksejevs sadarbībā ar starptautisko fondu ”Duša Ukraini” jeb ”Ukrainas dvēsele” cenšas Latvijā noorganizēt Maidana notikumiem veltīto fotoizstādi ”Ļaudis Maidanā”.

Aleksejevs pārliecinājies, ka Latvijas uzņēmēji ļoti nevēlas ”sabojāt”” attiecības ar Krieviju – atrast atbalstītājus izstādes norisei esot neiespējami.

„Kopš janvāra mēs meklējam partnerus. Tai nav noteikti jābūt naudai, atbalsts var būt piedalīšanās – izstāde ir jāatved, jānovieto noliktavā, jāsagatavo, jānodrošina tai apsardze,” stāsta izstādes organizētājs.

Stāstot par iecerēto izstādi, Aleksejevs uzrunājis daudzus potenciālos atbalstītājus. To vidū esot gan bankas, gan sabiedrisko attiecību un juridisko pakalpojumu sniedzēji, gan viesnīcu bizness un nekustamo īpašumu attīstītāji. Tomēr visur saņemti vairāk vai mazāk kategoriski atteikumi.

Tas Aleksejevu nepatīkami pārsteidzis: „Pirmo izstādi bija plānots parādīt Latvijā. Mums nemaz neradās jautājums par to, kur jānotiek pirmajai izstādei. Latvija šobrīd ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības padomē, Latvija jau gadu ar diplomātiskiem pūliņiem ieņem ļoti stingru pozīciju jautājumā par Krimas aneksiju un Ukrainas teritoriālo nedalāmību.”

Fotoizstādes autors ir fonda ”Ukrainas dvēsele” izpilddirektors Sergejs Meļņikovs. Viņš ir Amerikas Savienoto Valstu pilsonis, kurš pērn iemūžinājis notikumus Maidanā. „Izstāde ir unikāla, ļoti skaista, fotogrāfijas ir satriecošas. To autors bija Maidanā no pirmās līdz pēdējai dienai, tādēļ tā ir ļoti personiska un dziļa izstāde. Vai tur ir iejaukta politika? Droši vien, ka ir, jo Ukrainai patlaban klājas patiešām grūti un to gribas atbalstīt,” saka Aleksejevs.

Viņš arī stāsta, ka uzrunātie uzņēmēji, atsakot atbalstu izstādes ”Ļaudis Maidanā” organizēšanai, mēdz atrunāties gan ar to, ka budžeti dažādu pasākumu atbalstīšanai apstiprināti jau pērn, gan atklāti atzīstot, ka nevēlas ”iesaistīties politikā”.

Tieši ar vēlmi saglabāt politisko neitralitāti Aleksejevam atteikta arī iespēja parādīt izstādi brīvdabas galerijā pie Centrālās dzelzceļa stacijas Rīgā.

„Šobrīd tur, tieši ceļā uz ieeju Centrālajā stacijā, ir izstādīta ļoti interesanta izstāde par Centrālās stacijas un dzelzceļa vēsturi. Mēs lūdzām atļauju šā gada maijā izvietot tai līdzās vai to nomainīt ar izstādi ”Ļaudis Maidanā”. Mums atbildēja ļoti kategoriski, ka biznesa īpašnieki ir norvēģi, viņi ir politiski neitrāli un lūdz viņus ar politiku netraucēt.”

Tirdzniecības centra ”Origo” sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Vecvagare pēc sazināšanās ar tirdzniecības centra vadītāju Aleksandru Ņemirovski iemeslus, kādēļ atteikta izstādes ”Ļaudis Maidanā” izstādīšana Stacijas laukumā, komentēja e-pasta vēstulē. No tās izriet, ka viens no atteikuma iemesliem patiešām ir izstādes saturs:

„Tirdzniecības centrs „Origo” ir politiski neitrāls, brīvdabas galerijas izstādes saturu veidojam saistībā ar kultūru, vēsturi, sportu un aktuāliem pilsētas notikumiem, kā arī, domājot par to, lai tās būtu saistītas ar tirdzniecības centra „Origo” darbību un stratēģiju. Tāpat jāņem vērā, ka izstāžu plāns tiek izstrādāts iepriekšējā gada nogalē un šī gada izstādes jau ir nokomplektētas.”

Vēstīts, ka Ukrainā pēc ilgiem iedzīvotāju protestiem pērn februārī gāzts prezidenta Viktora Janukoviča režīms, Janukovičs aizbēga uz Krieviju, bet Maskava, izmantojot politisko nestabilitāti, martā anektēja Krimu, pamatojoties uz pussalā notikušo „referendumu”, kuru gan starptautiskā sabiedrība neatzina. Vēlāk Maskava sāka destabilizēt situāciju Donbasā, kur separātisti izveidoja pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas.

Rietumvalstis un Ukraina vaino Krieviju separātistu atbalstīšanā, bet Maskava to noliedz.  Aprīlī Kijeva uzsāka pret kaujiniekiem pretterorisma operāciju. 20.septembrī Minskā panākta vienošanās par pamieru, taču sadursmes turpinās, un novembrī separātisti Doņeckā pat sarīkojuši neatzītas vēlēšanās.  

Vēl vienas pamiera sarunas notika arī šā gada februārī, un Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevās panākt vienošanos par pamieru. Tomēr arī tas nelika pilnībā apklust ieročiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt