Maija šobrīd dzīvo Nīderlandē, taču viņas mamma - Rēzeknes pansionātā. Lai gan meita ar māti regulāri sazvanās, ir brīži, kad gribētos uzzināt profesionāļu viedokli. "Mammas veselības stāvoklis ir vienudienu tā un otru dienu ir tā. Viņa man atbild, viņa ar mani runājas un kaut ko pastāsta, bet ir dienas, kad es jau dzirdu pēc balss, ka viņa ir galīgi ne savā... protams, ka tad mani pārņem bažas un bailes, un vienīgais, ko es gribu darīt, ir zvanīt un prasīt profesionāļiem, kas tur ikdienā strādā: kas ar viņu šobrīd notiek?" tā Maija.
Taču, uzdodot šādu jautājumu pa telefonu, pansionāta darbinieki Maijai atteikušies izpaust jebkādu informāciju, aizbildinoties ar Datu aizsardzības regulu. "Es neprasīju viņas personas kodu, ne bankas kontu, ne kaut ko tādu – es prasīju, kā viņa jūtas. Droši vien tā ir sistēmas vaina, jo tiešām tas nav tāpēc, ka tie darbinieki ir ļaundari vai viņi neko negrib," stāstīja Maija.
Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš tikmēr norāda, ka valstī nav kopīga regulējuma šādām situācijām, tāpēc tas ir darba organizācijas jautājums. "Visnormālākais un loģiskākais, ja cilvēks tiek ievietots šādā aprūpes centrā, tad kāds slēdz līgumu. Tad tur būtu atrunātiem arī visiem jautājumiem, kā tad notiks komunikācija ar ģimenes locekļiem," teica Zariņš.
Šāda informācija tik tiešām ir uzskatāma par sensitīvu, turklāt varot būt gadījumi, kad cilvēks nevēlas, ka par viņa veselības stāvokli uzzina pat paši tuvākie. Tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne norāda, ka bez pacienta rakstiskas piekrišanas nevienam nav tiesību sniegt informāciju par viņa veselības stāvokli. "Personas privātums tiek cieši sargāts un aizsargāts likumā, bet, ja cilvēks informē sociālās aprūpes iestādi, ka viņam nav nekādu iebildumu, ka viņa meita vai mazdēls ir tiesīgs saņemt šādu informāciju, tad, protams, sociālās aprūpes iestādes administrācijai ir jābūt šādam dokumentam," teica Piļāne.
Datu valsts inspekcija skaidro, ka šādās situācijās viss esot atkarīgs no pārziņa, kurš ir atbildīgs par datu apstrādi konkrētā iestādē. Šeit pie vainas neesot Datu aizsardzības regula, jo šādi noteikumi spēkā bijuši arī iepriekš, un arī risinājums, vismaz teorētiski, šādai problēmai ir.
Piemēram, kad tiek reģistrēts klients, viņi var vienoties par kādu paroli, kas turpmākā saziņā ir izmantojama ar viņa tuviniekiem, norāda inspekcijā. Maijas gadījumā, kad tika slēgts līgums, neviens ar viņu šādus jautājumus neapsprieda, taču faktiski tas bija jāizdara.
Lai gan telefoniski Maijai ar aprūpes namu problēmu atrisināt neizdevās, pēc laika, ierodoties klātienē, viss esot mainījies. "Kad es aizbraucu uz Latviju, viņi bija jau sagatavojuši tādas iesnieguma formas, kuras vajadzēja parakstīt gan manai mammai, gan man, un tātad šobrīd pa telefonu es informāciju varu iegūt," teica Maija.
