1919. gada 4. martā pulkveža Oskara Kalpaka vadītais Latviešu atsevišķais bataljons saņēma pavēli atbrīvot apdzīvotās vietas Skrundas–Saldus ceļa apkārtnē. 6. marta priekšpusdienā bataljona vienības tuvojās ''Airītēm''. Nonākot tuvu pie Bundžu un Skudru mājām, sākās apšaude. Tajā bojā gāja O. Kalpaks, kapteinis Nikolajs Grundmanis, virsleitnants Pēteris Krievs un leitnants Johans Hanss Šrinders.
Izrādījās, ka apšaude bija sākusies ar sabiedrotajiem spēkiem - dzelzsdivīzijas hauptmaņa fon Borkes bataljonu, kura vīri kalpakiešus esot sajaukuši ar lieliniekiem. Vēsturē to sauc par traģisku pārpratumu.
Druvas vidusskolas vēstures skolotājs, pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda valdes loceklis Aivars Tērauds sprieda, ka Kalpaka nāve arī lika daudziem noticēt, ka “mēs neesam vācu līdzskrējēji, jo Kalpaks mira no vācu lodes, kļuvām vienotāki”.
6. marts Oskara Kalpka muzejā un piemiņas vietā “Airītes” vienmēr ir svarīga diena, kad uz piemiņas brīdi pulcējas zemessargi, jaunsargi, karavīri un citi interesenti.
Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēkņiem jau vairākus gadus šī ir dzīva vēstures stunda.
Oskara Kalpaka muzeju atklāja 1936. gadā. Muzejs atsāka darboties pēc padomju okupācijas perioda. 2013. gada 6. martā muzejā tika atklāta jauna ekspozīcija. Darba pie piemiņas vietas izveides vēl esot daudz.
“Katru gadu cenšamies sakārtot tuvāk ta idejai, kāda bija trīsdesmitajos gados,” stāstīja Oskara Kalpaka muzeja un piemiņas vietas “Airītes” vadītājs Roberts Sipenieks.
Kalpaka piemiņu trešdien godināja arī Liepājā.
