Ainažu jūrskolas gars latviešu jūrniekos dzīvs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Šis gads ir nozīmīgs Latvijas jūrniecības vēsturei. Šogad aprit 225 gadi kopš pirmās navigācijas skolas izveides Rīgā, tajā gan mācības bija vācu valodā. Šogad aprit arī 150 gadu kopš Ainažu jūras skolas dibināšanas, un tajā izglītību jau varēja apgūt latviešu un igauņu topošie jūrnieki. 25 gadu jubileja svinama arī Latvijas Jūras akadēmijai. Bet vai šobrīd vēl ir dzīvas tās jūrniecības tradīcijas, kuras Latvijai deva Krišjānis Valdemārs un viņa dibinātā Ainažu jūras skola? To šonedēļ, esot Ainažos, kad tur prezentēja jauno skolas jubilejai veltīto eiro monētu, skaidroja Latvijas Radio korespondente Gunta Matisone.

Kapteiņi, kas ar saviem buriniekiem šķērsojuši ekvatoru un pabijuši tālās zemēs, uzplaukums, kuru Vidzemes jūrmalai atnes gan jūrniecība, gan kuģu būve -  tā ir tikai neliela daļa no Ainažu jūrskolas devuma. Muzeja vadītāja Iveta Erdmane vērtē, ka visbūtiskākais devums ir latviešu nacionālās pašapziņas veidošanā.

„Jūrniecība lika stūrakmeni mūsu nacionālajai pašatmodai – visi jaunlatvieši, Krišjānis Valdemārs, kurš nebaidījās izcelt, ka viņš ir latvietis. Viņa ideja, ka latviešus no nabadzības var izcelt jūra un jūrniecība – tā bija modināšana, lielāku vilni pat nevarēja iedomāties,” saka Erdmane.

Rīdzinieks Guntis Kalme, kas pētījis latviešu jūrniecības vēsturi, atzīst, ka par maz esam novērtējuši gan Ainažu jūrskolas, gan tā laika latviešu jūrnieku devumu Latvijas vēsturē – pārnākot no tālām zemēm, viņi pozitīvi inficējuši mūsu tautu ar brīvības garu. Kalme domā, ka vajadzētu uzrakstīt latviešu jūrniecības vēsturi – biezu, ilustratīvu, ar diskiem un dziesmām.

Bet kā ir šobrīd ar latviešu jūrniekiem? Bažas par to, ka vairs neesam šajā ziņā jūras valsts, kategoriski noraida Latvijas Jūras akadēmijas rektors Jānis Bērziņš.

„Pret Eiropas Savienību Latvijai ir 0,2% iedzīvotāju, bet Latvijas jūrnieki ir 4,8% no Eiropas Savienības jūrniekiem. Un vēlme braukt jūrā nav zudusi.”

Rektora teikto apstiprina arī Jūras akadēmijas absolvents, tagad jau vecākais kapteiņa palīgs Juris Brauns. Viņš ir viens no jaunās paaudzes ainažniekiem, kas turpina jūrniecības tradīcijas.

Cilvēki laužas Jūras akadēmijā – meitenes, zēni, gāž riņķī. Tauta sapratusi, ka tas ir prestiži, gan labi atalgots darbs, gan neizsmeļamas karjeras iespējas dažādos virzienos,” saka Juris Brauns un skaidro, ka pasaules jūrās savulaik cienīja un rēķinās ar mūsu jūrniekiem, un šī labā slava nav zudusi arī šodien.

Lai arī ir izskanējušas bažas, ka nebūs līdzekļu, par ko atzīmēt Ainažu jūrskolas jubileju, muzeja vadītāja saka - svētki būs.

„Domāts ir par vīru koriem, jūras dziesmām, būs Raimonds Pauls, kurš Ainažu jūrskolai veltījis dziesmu. Cerams, svētki izdosies!”

Ainažu jūrskolas jubilejas pasākums būs 16.augustā, Salacgrīvas novada Livonijas svētku laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti