Latvijas Dabas fonds šonedēļ atklāj Latvijas simtgadei veltītu projektu ‘’Ainavas runā’’, kura mērķis ir pievērst iedzīvotāju uzmanību Latvijas dabas ainavai, tās vērtībām un katra cilvēka iespējām to saglabāt daudzveidīgu un papildināt. Īpašā portālā apkopoti ainavu stāsti, kur vairāku aktieru balsīs runās koks, līkums, akmens, pļava un viensēta.
''Tad, kad runājam par tradicionālu Latvijas ainavu, mēs iedomājamies bērzu birztaliņas, pļaviņas, uzkalniņus, saules apspīdētus laukumiņus, mežus ar noriņām un mežmalu ieplakām. Taču, kad pavērtējam, kā šobrīd izskatās Latvijas ainava, mēs ieraugām lielus vienveidīgus laukumus, vienveidīgas krāsas, plašus taisnus laukus, kuros aug pārsvarā viena kultūra, taisnus ceļus, taisnas malas. Tas, kam gribam pievērst uzmanību – mēs nevēlamies, lai tā vēsturiskā Latvijas dabas ainava, par kuru stāstīju sākumā, paliktu tikai mūsu atmiņās, literatūras klasikas grāmatās vai Purvīša gleznās,'' saka Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.
Tāpat ‘’Ainavas runā’’ projekta gaitā pavasarī plānots rīkot tematiskās talkas iedzīvotājiem par dažādiem ainavu tipiem – kā koku alejas kopšana vai dižkoku un parkveida ainavas kopšana. Interneta vietnē ainavasruna.lv ikviens varēs aplūkot arī virtuālu izstādi ‘’Toreiz un tagad'', saka Brizga-Kalniņa:
''Izstādē apkopoti fotogrāfiju pāri. Viena daļa no pagājušā gadsimta sākuma līdz 30. gadiem un otra daļa no 90. gadiem līdz mūsdienām. Ar šo salīdzināšanu var labi novērtēt ainavas izmaiņas, un izstāde ir arī labs veids, lai ikviens var saprast, kā ainava veidojās.''
No Māra Loca fotokolekcijas
Savukārt Vidzemes Augstskolas pētnieki uzsākuši pētījumu par izmaiņām Latvijas ainavā un tās vērtībās pēdējā simtgadē, tostarp pētot politisko varu ietekmi uz dabas ainavu. Pētnieki pagaidām pārskatījuši vizuālus un rakstiskus materiālus no aizvadītā gadsimta sākuma laikraksta ‘’Atpūta’’. Par pirmajiem secinājumiem vairāk stāsta pētījuma vadītājs Andris Kleperis:
''Tas, ko redz bildēs, tur ļoti daudz ir mozaīkveida ainavas elementi, kuri tiek izcelti - gan lauki, gan ganības, gan pļavas. Maz ir tādu zemju pasaulē, kur simt gadu laikā būtu bijušas trīs tik milzīgas zemes reformas. Respektīvi, mēs esam spēlējušies ar zemi, kā varbūt citi to neatļautos. Aizbraucot Skandināvijā, mēs varētu atrast saimniecību, kur viņi teiktu - nu, šeit te tā zeme tāda bijusi no vikingu laikiem un apsaimniekota, re, kur vēl vecā klētiņa... Mums: no muižu laikiem uz privātajām saimniecībām, tad uz kolhozu laikiem un atkal privatizējot, - šodien mēs redzam tādu brīžiem sajauktu kārtību visā vizuālajā uztverē, kad (..) pazudis tas harmoniskais skats.''
Projektu ‘’Ainavas runā’’ ar nelielu pop-up instalāciju atklāt plānots ceturtdien 2. februārī Laikmetīgās mākslas centrā "kim?".
