To Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” pavēstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”).
Viņš norādīja, ka Krievija savā politikā ir oportūnistiska, un tā izmanto katru iespēju, lai kaitētu, šajā gadījumā, Latvijai. Latkovskis atsaucās uz britu žurnālista Edvarda Lūkasa retoriski jautāto – kā Krievijas žurnālisti uzzinājuši par to, cik bieži Rimšēvičs šķērsojis Krievijas robežu, ja šāda veida informācija medijiem parasti nav pieejama.
Viņaprāt, Krievijas mērķis ir radīt haosu Latvijā. Par to liecina dažādas ziņas par Latvijā strādājošajām bankām. Tomēr šis nolūks nav izdevies, jo cilvēki nestāv rindās pie bankomātiem un neizņem savu naudu no tiem. Līdzīgi esot noticis Lietuvā – līdz ar NATO spēku ienākšanu izskanēja ziņas par kādas jaunas sievietes izvarošanu, tomēr šī nepatiesā informācija nekādu saviļņojumu sabiedrībā neradīja.
Latkovskis norādīja, ka šobrīd svarīgākais ir ļaut Latvijas tiesību sargājošajām iestādēm strādāt un noskaidrot, kas īsti ir noticis. Tāpat tām ir jālūdz citu valstu, piemēram, ASV iestāžu palīdzība.
Viņš pieļāva, ka pēdējo dienu kontekstā var būt vēl kādas aizturēšanas.
KONTEKSTS:
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā - ne mazāk kā 100 000 eiro organizētā grupā. Zināms, ka šajā lietā KNAB aizturēja uzņēmēju Martinsonu. Lietā nefigurē neviena no Latvijā pašlaik strādājošajām kredītiestādēm. Iespējams, lieta saistīta ar «Trasta komercbankas» likvidēšanu.
Rimšēvičs pēc aizturēšanas termiņa beigām pirmdienas, 19. februāra, vakarā atbrīvots no īslaicīgās aizturēšanas izolatora pret 100 000 eiro drošības naudu. Viņam arī noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums un liegums izbraukt no valsts. Rimšēvičs uzskata, ka viņš ir kļuvis par dažu komercbanku koordinēta uzbrukuma mērķi.
Bet vairākas dienas pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas rosinājuma "ABLV Bank" piemērot sankcijas banka ziņoja, ka lūgs aizdevumu pret ķīlu līdz 480 miljoniem eiro. Latvijas Banka nolēma aizdot “ABLV Bank” 97,5 miljonus eiro, pretī saņemot “drošu, augsti likvīdu vērtspapīru ķīlu”.
