Izpētes mērķis ir citos projektos neatkārtot pieļautās kļūdas, norādīja sēdes vadītājs Andris Bērziņš no Zaļo un zemnieku savienības.
Valsts kontroliere Elitas Krūmiņa norādīja, ka e-veselības ieviešanā bijusi absolūti neefektīva projektu vadība un ministrijas uzraudzības trūkums. Par komisiju pausto aicinājumu plašāk valsts kontroliere: “Uz e-veselības problēmu bāzes, manuprāt, jāsaprot, kā mēs vispār valstī turpināsim šādus lielos projektus vadīt, kā risināsim jautājumu par atbildību, kā novērsīsim problēmas konkrētajā projektā.
Pieņemu, ka būtu svarīgi saprast visas problēmas, kas bija šī projekta realizācijā arī no IKT projekta vadības un realizācijas puses.”
Krūmiņa arī norādīja, ka savulaik projekts jau vērtēts, bet to vajadzētu izdarīt atkārtoti: “2015.gadā veicām revīziju, arī piesaistot ekspertus, bet tolaik viņi darbojās testa vidē, un pati sistēma nebija izveidota. Iespējams, šobrīd, paskatoties, kā tas notiek praktiskajā darbībā un kur ir tā saucamās veiktspējas problēmas, [iespējams saprast,] ko darīt, lai to novērstu un nepieļautu citos projektos.”
KONTEKSTS:
No 2018. gada 1. janvāra uzsākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana. Līdz ar to turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska. Jau pirmajā darbības dienā sistēmā bijuši arī ilgstoši tehniski traucējumi, un pirmajās dienās ne visi ģimenes ārsti vispār izmantoja šo sistēmu.
Līdz pērnā gada vidum e-veselības sistēmā ieguldīti 15 miljoni eiro, lielākoties Eiropas Savienības struktūrfonda nauda.
Tāpat pretēji iepriekš paustajiem plāniem atcelta iecere par e-nosūtījumu obligātu ieviešanu no 1.marta. Proti, līdz pat 1. novembrim ārsts nosūtījumu pacientam tomēr izsniegs papīra formātā.