Viņš norādīja, ka ir vairāki apstākļi, kas liek veidot informatīvu kampaņu ar nosaukumu “Neapzodz sevi – paņem biļeti!”.
Proti, direkcijai nav precīzu datu par to, cik daudz pasažieru izmanto katru maršrutu un cik tie ir pieprasīti. To var noteikt pēc nopirkto biļešu skaita. Taču, ja biļetes pasažieriem netiek iedotas vai arī viņi paši tās neprasa, tad nav zināms reālais pieprasījums. Ja pasažieriem nav biļetes, tad pieaug risks, ka maršrutu nepietiekama pieprasījuma dēļ var slēgt, skaidroja Godiņš.
Nereti šoferi pasažieriem arī izsniedz biļetes, kurās norādītais galamērķis ir tuvāk nekā patiesībā. Piemēram, ja pasažieris no Rīgas brauc uz Alūksni, taču viņa biļetē ir norādīta Smiltene. Tas nozīmē, ka pasažieris riskē maksāt sodu, savukārt daļa no biļetes cenas nonāk šofera kabatā. Vēl ir daļa tādu pasažieru, kas pērk biļeti, lai gan valsts par viņiem jau ir samaksājusi, jo šie iedzīvotāji pieder kādai no īpašajām sociālajām grupām.
Godiņš aicināja pasažierus gadījumos, ja viņiem nedod biļeti, zvanīt pa telefonu 27 77 66 21 un atstāt tajā ziņojumu.
