Parlamentārietis Varis Krūmiņš (Latvijas Reģionu apvienība) piekrita tiesībsarga Jura Jansona atziņai, ka internātskolas nav un nevar būt pielīdzinātas bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēm vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēm.
Taču, Krūmiņa ieskatā, tiesībsargs ziņojumā nav pievērsies citai ar internātskolu pastāvēšanu saistītai problēmai, kas aktualizējusies pēdējā laikā.
"Protams, internātskolu slēgšana un bērnu atgriešana ģimenēs un integrēšana vispārējās izglītības iestādēs ir cēls mērķis, tomēr aicinām tiesībsargu pievērsties arī jautājumam par to, vai šāda mērķa realizācija Latvijā ir patiesi iespējama un vai aiz šī cēlā mērķa netiek slēpts vēl būtiskāks bērnu tiesību aizskārums," mudināja Krūmiņš.
Viņš uzsvēra, ka Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz virkni bērnu tiesību, piemēram, tiesības uz atbilstošu uzturu, apģērbu un pajumti.
Tāpēc deputāts aicināja tiesībsargu iedziļināties arī jautājumā par to, kas notiks ar katru konkrēto bērnu.
"Es uzsveru - katru - pēc internātskolas likvidācijas. Vai viņam ir ģimene, kurā atgriezties? Vai pēc internātskolas slēgšanas katram tās audzēknim būs nodrošināts uzturs, apģērbs un pajumte, pilnvērtīga fiziskā un intelektuālā attīstība?" vaicāja Krūmiņš.
Viņaprāt, tiesībsargam būtu jāpievēršas šim jautājumam, lai nepieļautu, ka, "bēgot no vilka, ieskrienam tieši lāča ķepās", proti, cenšoties izvairīties no vieniem bērnu tiesību ierobežojumiem, patiesībā pakļaujam viņus vēl būtiskākiem tiesību pārkāpumiem.
Krūmiņa ieskatā, Jansonam nepieciešams personiski aizbraukt uz internātskolu, paviesoties kāda bērna ģimenē, "iekāpt viņa kurpēs" un pateikt konkrēti, kas viņu sagaida pēc internātskolas slēgšanas.
Deputāte Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda satraukumu par to, ka tiesībsarga ziņojumi, kas "papīra formātā ir korekti uzrakstīti", masu medijos izskan ar ļoti lielu emocionalitātes daļu.
"Man gribētos aicināt turpmāk, tad, kad runājam par šīm psihoneiroloģiskajām klīnikām, kad runājam par valsts sociālās aprūpes centriem un pašvaldību aprūpes centriem, saprast, ka cilvēki tur dara ļoti smagu un ļoti grūtu darbu. Un uz šodienu vēl saņem ļoti nelielu atalgojumu," lūdza Barča.
Deputātes ieskatā, uz ārstniecības iestādēm vizītēs pamatā dodoties jauni juristi, taču, viņasprāt, ar personām, kas ir ar ļoti smagu invaliditāti, ir jāprot sarunāties, jāizprot viņu veselības stāvoklis. Tādēļ viņa aicināja tiesībsargu nākamajās pārbaudēs sev līdzi noteikti aicināt "kādu psihiatru", kuram ir pieredze darbā psihiatriskajā klīnikā.
"Tā ir liela atšķirība - strādāt privātpraksē vai strādāt psihiatrijas klīnikā. Un, ticiet man, tad arī skatījums uz vairākiem jautājumiem būs nedaudz citāds. Un varbūt arī jūsu, neņemiet ļaunā, bet tā ir mana ilgu gadu pieredze, un ne tikvien strādājot valsts darbā," sacīja Barča.
Debašu noslēgumā Jansons uzsvēra, ka ikreiz, kad Tiesībsarga biroja pārstāvji apmeklē ārstniecības iestādes, viņiem līdzi ir attiecīgās jomas profesionāļi, psihiatri.
Kā ziņots, Saeima šodien uzklausa tiesībsarga ziņojumu par 2017.gadu. Tiesībsarga birojā izstrādāts nepilnas 400 lappuses garš ziņojums par situāciju tiesību ievērošanā Latvijā, atskatoties uz pērn paveiktajiem darbiem, kā arī aktualizētajām problēmām.
Ziņojuma ievadā Jansons uzsvēra, ka mūsdienās, it īpaši 21.gadsimtā, gan cilvēktiesības, gan izpratne un attieksme pret tām ir dinamiski mainījusies. Satversmē un citos tiesību aktos garantētās cilvēktiesības ir laimīga cilvēka un ilgtspējīgas valsts pamats. Ir būtiski saprast, ka visi cilvēktiesību principi ir savstarpēji saistīti un viens otru papildinoši, skaidroja Jansons, piebilstot, ka tas parāda, ka cilvēktiesības ir universālas un fundamentālas, turklāt tās var uzskatīt par vienām no visdinamiskākajām tiesībām.
