Lai arī pēc iestāšanās eirozonā Latvija pārticības ziņā arvien atrodas Eiropas Savienības dalībvalstu saraksta lejasdaļā, spriežot pēc rindām tirdzniecības centros, nauda un vēlme to tērēt, piemēram, svētku brīvdienās, tikai pieaug.
To secinājuši arī privātpersonu finanšu pētnieki, analizējot mājsaimniecību uzvedību un nākotnes plānus aizvadītajā gadā. „Svētkiem ir arī ēnas puses un lai atgriežoties darbā, kad jau tāpat jūtamies kā aplieti ar aukstu dušu nebūtu mieles, ka ir iztērēts par daudz ir jābūt apdomīgiem. Mājsaimniecība ir tērējušas vairāk un grasās arī turpmāk tērēt vairāk," saka „Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriana Kauliņa.
Patērētāju tiesību sargi aicina neļauties kārdinājumam un svētku tēriņiem neizmantot ātro kredītdevēju aizlienēto naudu. Viņu reklāmas atbilstoši sezonai kļūst arvien uzstājīgākas un dažas kompānijas jau izpelnījušās Patērētāju tiesību aizsardzības centra aizrādījumus. Tiesa, tos arī tūdaļ ņēmušas vērā. Ikvienā gadījumā jāatceras sauklis par atbildīgu aizņemšanos. „Mēs gribam atgādināt, ka šādu finansējumu var izmantot tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Tas nav piemērots dārgu dāvanu iegādei vai pēkšņi iekārotam ceļojumam, jeb citu iegribu apmierināšanai," saka centra vadītāja Baiba Vītoliņa.
Domājot par svētku tēriņiem ieteicams vismaz nospraust sev summas robežu, cik var atļauties iztērēt un vēl var izvēlēties tērēt vairāk naudu, vai vairāk laiku. „Laiku tādā nozīmē, ka var ilgāk un rūpīgāk apsvērt ko dāvināt un reizēm mazāka, bet rūpīgāk izvēlēta neliela dāvana var sagādāt lielāku prieku saņēmējam nekā steigā pirkti dārgāki priekšmeti," saka Kauliņa.
Saistībā ar 1. janvārī gaidāmo naudas maiņu starp ne pārāk dārgām, taču gan nozīmīgām dāvanām varētu būt viss ar latu eiro tematiku saistītais – eiro sākumkomplekti, latu jubilejas monētas, naudas maki un šai tēmai atbilstoši citi suvenīri.
