Piektdien noslēdzoties trešajai ASV īpašā sūtņa holokausta jautājumos Duglasa Deividsona vizītei Latvijā, viņš ticies ar vairākiem Saeimas deputātiem, kuri pārstāv dažādas frakcijas, - Dainu Kazāku (RP), Kārli Eņģeli (RP), Viktoru Valaini, Ati Lejiņu (V), Ojāru Ēriku Kalniņu (V), Igoru Pimenovu (SC), Borisu Cilēviču (SC) un Eināru Cilinski (VL-TB/LNNK).
Deividsons aģentūrai LETA uzsvēra, ka ierašanās mērķis nebija panākt kādu konkrētu vienošanos. "Mērķis bija turpināt tās diskusijas, kuras biju iesācis jūlijā, kā arī pamudināt Saeimas deputātus apsvērt iespēju nodot ebreju kopienai tos īpašumus, kuri būtu vienkārši atdodami, piemēram, sinagogas, kapsētas un skolas. Mēs diskutējām par šiem jautājumiem. Nezinu, vai mani sarunas biedri man piekrita, taču man tā bija ļoti noderīga," stāsta īpašais sūtnis.
Deividsons pats neatklāj, ar kuriem Saeimas pārstāvjiem ticies, jo tā ir bijusi privāta tikšanās. "Sarunās man patika tas, ka cilvēki nebaidījās man izpaust savu viedokli. Daži cilvēki nebija informēti šajā jautājumā, un man vismaz bija iespēja viņiem piedāvāt savu redzējumu," sacīja Deividsons.
"Sarunu laikā man uzdod jautājumu, kāpēc mums vajadzētu kaut ko darīt tikai šīs cilvēku grupas labā, jo mēs visi cietām. Tie ir trāpīgi argumenti. Taču patiesībā tieši ebreju kopiena ir tā viena grupa, kas neieguva no jau noslēgtā denacionalizācijas procesa, un tas daļēji bija tādēļ, ka tai nebija tās tiesiskās identitātes, kāda bija nepieciešama," pauž Deividsons. Viņš piebilst, ka tā notiek, ja tiek iznīcināta lielākā daļa kopienas un zūd pēctecības iespēja. Pēc Deividsona domām, esot nepareizi uzskatīt, ka viena grupa gūst labumu, bet citas tiek apdalītas. "Taču šeit šis uzskats ir izplatīts, un es centos uz to norādīt," stāsta Deividsons.
Lielākā daļa deputātu gan pagaidām savos komentāros ir samērā atturīgi. Cilinskis aģentūrai LETA teica, ka tikšanās laikā uzklausīti viedokļi jautājumā par ebreju kopienas īpašumu restitūciju, tie tiks pārrunāti arī ar nacionālās apvienības kolēģiem. Vienlaikus Cilinskis norādīja, ka pagaidām politiķu dienaskārtībā ir arī citi, aktuālāki jautājumi.
Valainis norādīja, ka sākotnēji ir jāsaprot, vai Saeima ir gatava risināt šo problēmu, turklāt dialogam par konkrētiem īpašumiem jābūt abpusējam. Pie frakcijām nepiederošie deputāti savu viedokli šajā jautājumā ir pauduši, sacīja Valainis, piebilstot, ka informēs kolēģus par tikšanās rezultātiem.
Arī Kalniņš iecerējis rosināt pārrunāt šo jautājumu "Vienotības" frakcijas sēdē. Politiķis, paužot personīgo viedokli, skaidroja, ka patlaban identificētie īpašumi, iespējams, būtu tie, par kuriem varētu vienoties. Kalniņš piebilda, ka varētu sākt ar objektiem, par kuriem ir vieglāk vienoties, un tālāk šo jautājumu risināt pakāpeniski.
Tikmēr Eņģelis pauda viedokli, ka jautājums ir "diezgan smags un komplicēts" un būtu jāpanāk vispārēja politiķu vienošanās, lai to risinātu, proti, tas prasa politisko izšķiršanos. Parlamentārietis pieļāva, ka šī jautājuma, iespējams, ne tik ātru virzību varētu ietekmēt arī pašreizējā situācija valdībā un vēlēšanu tuvums. Arī viņš plāno informēt Reformu frakcijas pārstāvjus par šodienas tikšanās rezultātiem.
Savukārt deputāts Igors Pimenovs (SC) uzsver, ka "nevar atļauties būt pārāk optimistisks", jo īpašumu restitūcijas jautājums prasa valdošās koalīcijas partiju labu gribu un vienošanos. Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka noteiktus objektus - reliģiskās, izglītības ēkas, kapsētas - "politiski un juridiski" atgriezt varētu nebūt grūti. Tomēr viss ir atkarīgs no koalīcijas, akcentēja Pimenovs.
Vizītes laikā sūtnis apmeklēja arī Bausku. "Otrā pasaules kara laikā Bauskā notika šaušalīga traģēdija, un notikumu piemiņai pilsētā vēlas celt pieminekli. Tā kā tas ir saistīts ar holokaustu, nolēmu turp doties un paraudzīties, vai nevaru palīdzēt virzīt uz priekšu šo ideju," skaidroja Deividsons.
Viņš uzsver, ka ir būtiski pieminēt holokausta notikumus un skaidrot tos. "Holokaustu raksturo ļoti smalki aspekti, kas nodala to, kas notika ar ebrejiem, no tām ciešanām, kuras okupāciju laikā piedzīvoja pārējā sabiedrības daļa. Tas saistāms ar to, ka iznīcināšanai tika nolemta viena konkrēta cilvēku grupa tikai tāpēc, ka viņi piederēja pie kādas tautības, un neskatoties uz to, kas viņi bija un par ko pastāvēja. Tas ir vēsturisks fakts un rada sekas, kas ir jārisina. Es šeit ierados, lai uz to norādītu un pamudināt to risināt. Tas atrisinātu to nelielo nesaskaņu kunkuli, kas pastāv citādi stiprajās Latvijas un ASV attiecībās," pamato Deividsons.
Jautāts par mantojuma tiesiskumu, ņemot vērā, ka šodienas ebreju kopiena nav tā pati, kas kara laikā, Deividsons atbildēja, ka nav pareizi uzskatīt, ka tikai tāpēc, ka cilvēks ir piedzimis citur, viņš nav piederīgs šai valstij, kā piemēru minot ārzemju latviešus, kuri, lai gan dzimuši ārpus Latvijas, sevi identificē kā latviešus.
"Igaunijai, kura bija pirmā valsts, kas tika pasludināta par "brīvu no ebrejiem", šis apstāklis netraucēja atrisināt restitūcijas jautājumu. Svarīgi ir tas, ka pirms kara kopiena tika iznīcināta, taču tagad Latvijā dzīvo mūsdienu kopiena. Mēs runājam par īpašumiem, kas piederēja kopienai, ne indivīdam. Ja nav kopienas, tad šie īpašumi nonāk valdības rokās. Taču tiklīdz kopiena parādās, ir tikai godīgi respektēt šīs kopienas tradīcijas un nodot viņu pārvaldībā īpašumus, kuri tiem ir nozīmīgi un nepieciešami," uzskata Deividsons.
Sūtnis nespēj atbildēt, vai atgriezīsies šeit vēlreiz vai nē. "Man gribētos, lai manis piedāvātie jautājumi tiktu atrisināti un es varētu šeit atgriezties kā tūrists," pauda ASV īpašais sūtnis.
Kā ziņots, no 18.septembra līdz 20.septembrim trešajā vizītē Latvijā ieradās ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Deividsons, lai apspriestu holokausta laikā atsavinātā ebreju kopienas un bezmantinieku īpašuma atdošanu.
Jautājums par ebreju kopienas īpašumu restitūciju Latvijā pēdējo gadu laikā ir ticis aktualizēts vairākkārt, taču allaž nav pavirzījies uz priekšu, jo politiķi ir vairījušies to risināt. Ebreju īpašumu atgūšanas jautājuma aktualizēšana politiskā līmenī pirms gada beidzās ar iepriekšējā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) demisiju.
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvji arhīvos apzinājuši, ka līdz 1940.gada 17.jūnijam ebreju sabiedriskajām organizācijām visā Latvijā piederēja aptuveni 270 nekustamie īpašumi. Ebreju kopiena šos īpašumus vēlas atgūt vai saņemt par tiem kompensāciju. "Ja bija šaubas par kāda objekta īpašumtiesībām, tas netika iekļauts šo īpašumu sarakstā. Jau 2006.gadā nekustamo īpašumu saraksts bija iesniegts Saeimā un ir publiski pieejams, tiesa, tolaik tajā bija aptuveni 300 īpašumi, jo bija iekļauti arī fizisko personu īpašumi, kas tagad ir izņemti ārā, ņemot vērā starptautisko praksi, ka bezmantinieka īpašums pieder valstij," iepriekš stāstīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska.
