Aicina sabiedrību kriminālprocesos vienoties par izlīgumu

Valsts Probācijas dienests jau ceturto gadu rīko Izlīguma nedēļu, lai informētu par izlīguma iespējām kriminālprocesā un pozitīvu konfliktu risināšanas kultūru sabiedrībā.

Izlīgums ir sarunu process, kurā brīvprātīgi piedalās cietušais un likumpārkāpējs un kuru vada neitrāls starpnieks, palīdzot abām pusēm vienoties par pieņemamu un taisnīgu risinājumu.

Izlīguma plusi ir iespēja vainīgajam izskaidrot savas rīcības motīvus cietušajam un apzināties nodarīto. Savukārt cietušajam šī ir iespēja uzzināt, kāpēc nodarījums skāris tieši viņu. Tā ir arī iespēja ātrāk nekā tiesāšanās ceļā saņemt kompensāciju par mantas vai veselības bojājumiem. Likumpārkāpējam savukārt tas var mazināt iespējamo sodāmību.

Tomēr, kā uzsver Probācijas dienests, izlīguma uzdevums nav ļaut vainīgajam izvairīties no soda, izlīguma centrā ir cietušais un viņa vajadzības. „Izlīgums ir kā ieguldījums nākotnē,” saka dienesta Izlīguma nodaļas vadītāja Diāna Ziediņa. Viņa atceras gadījumu, kad Balvos jauni puiši sadūruši vairāku automašīnu riepas. Pēc tam viņiem vajadzējis tikties ar katru no mašīnu īpašniekiem, lai vienotos par to, kā segt radītos zaudējumus. „Kādam apmaksāja šīs riepas, kādam salaboja, citam atvainojās - bija ļoti dažādi gala rezultāti. Un viens puisis teica - žēl, ka tā izdarījis, jo tagad visa vasara pagalam, vecāku samaksātā kompensācija būšot jāatstrādā,” atminas Ziediņa.

Izlīgumus visbiežāk ierosina paši likumpārkāpēji, bet ir arī gadījumi, kad to dara paši cietušie. Par vienu no šādiem gadījumiem Latvijas Radio piekrita pastāstīt kāds jauns vīrietis no Rīgas, kurš savu vārdu lūdza neminēt. Viņš pirms pāris gadiem uz ielas piekauts un ar pamatīgām traumām nonācis slimnīcā. Vainīgo policija jau tajā pašā vakarā noķērusi, un viņš nolēmis, ka negrib tiesāties, bet kompensāciju saņemt izlīguma ceļā. Satikt pāridarītāju nav bijis patīkami, tomēr viņš atvainojies, samaksājis, un jaunais vīrietis vērtē, ka izlīgums bijusi pareizā rīcība: „Es, protams, gribētu, lai nekas tāds nebūtu noticis, bet, tā kā laiku vairs nevarēja pagriezt atpakaļ, tad kā tas viss beidzās - izlīguma process ir ļoti laba lieta.”

Līdzīga pieredze ar izlīgumu ir arī pētniecei Ivetai Kažokai, kura vairākus gadus tiesājusies ar sava riteņa zagli. Vainīgais uz tiesas sēdēm nav nācis, process draudējis ievilkties bezgalīgi, un Kažoka ierosinājusi izlīgumu, lūdzot vainīgo darīt labas lietas un pēc tam par to atskaitīties. Lai gan tas noticis jau pirms kāda laika, kādreizējais riteņa zaglis vēl nesen atsūtījis ziņu, kurā pateicies par šādu rīcību: „Man ir tāda varbūt nedaudz iracionāla sajūta, ka šādas pieredzes tomēr cilvēkus maina. Ja tas tā nebūtu bijis, tad tas cilvēks pēc tam, kad viņš būtu ticis vaļā no šīs nastas - cietuma, kas viņam reāli draudēja, jo tas bija atkārtots noziegums -, viņš būtu vienkārši to visu aizmirsis un atgriezies pie vecajām nodarbēm. Tāpēc man šķiet, ka šāda veida izlīgums ir daudz vērtīgāks, nekā pienākums kādu laiku atsēdēt cietumā, kas, manuprāt, cilvēkiem principā neko labu nevar nodarīt.”

Pēdējā gada laikā ir bijuši ap 700 izlīgumu. Parasti cietušie prasa materiālu kompensāciju, tomēr nereti pietiek tikai ar atvainošanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt