Balvai var pieteikt cilvēkus vai organizācijas, kas aizvadītā gada laikā kādā no trim Baltijas valstīm sniedza nozīmīgu ieguldījumu vārda brīvības stiprināšanā.
Žūrija, kuras priekšsēdētājs ir starptautiski pazīstamais žurnālists Pēteris Greste un kuras sastāvā darbosies „ARTICLE 19“ organizācijas pārstāvji, izraudzīsies uzvarētājus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Uzvarētāji tiks paziņoti 15. maijā un saņems balvu no Pētera Grestes personīgi īpašā ceremonijā SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga).
“Vārda brīvību ir grūti izcīnīt un viegli pazaudēt. Nepieciešama drosme un nodošanās, lai to lietotu un aizstāvētu. Es zinu, ka Baltijas valstis to izprot tikpat labi kā jebkur citur pasaulē savas nesenās vēstures dēļ. Tāpēc es esmu pagodināts dod savu vārdu Baltijas vārda brīvības balvai,” komentē balvas patrons Pēteris Greste.
Balvas organizatoru pārstāve Sabīne Sīle-Eglīte, pamatojot to, kādēļ ir svarīgi īpaši izcelt šos cilvēkus un organizācijas, akcentē: "Apkārtējo novērtējums veido saliedētāku sabiedrību, samazina spriedzi, motivē darboties un iedvesmo arī citus iestāties par taisnīgāku un godīgāku vidi, pat ja tas nozīmē pakļaut riskam savu paša labklājību un drošību."
Šī būs trešā reize, kad tiks pasniegta Pētera Grestes vārdā nosauktā balva. Iepriekšējie balvas saņēmēji no Latvijas ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica“, žurnāliste Kadrī Ibrusa no laikraksta “Eesti Päevaleht”, kā arī Lietuvas žurnālistu kopiena par vienoto cīņu pret Lietuvas valdības rosinātajiem informācijas pieejamības ierobežojumiem. Savukārt pirmie Pētera Grestes balvas saņēmēji ir žurnāla “Ir” pētnieciskā žurnāliste Indra Sprance un lietuviešu pētnieciskais žurnālists Dovidas Pancerovas.
Pētera Grestes vārda brīvības balvu organizē SSE Riga Mediju studiju centrs sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību Latvijā, Somijas vēstniecību Latvijā un Austrālijas vēstniecība Zviedrijā.
Pēteris Greste ir latviešu izcelsmes žurnālists no Austrālijas, kurš pasaules mediju uzmanību ieguva, kad, strādājot medijā „Al Jazeera“, Ēģiptes varasiestādes viņu apsūdzēja teroristu organizācijas atbalstīšanā, bez pierādījumiem notiesāja un ieslodzīja cietumā uz 400 dienām. Grestes atbrīvošanas kampaņā iesaistījās tūkstošiem cilvēki visā pasaulē, tai skaitā diplomātiskās pārstāvniecības no Austrālijas un Latvijas. Taču galveno atzinību ir pelnījuši viņa vecāki, kuri neskatoties uz cienījamo vecumu un neparedzamo tiesas sistēmu Ēģiptē, neatlaidīgi cīnījās par sava dēla atbrīvošanu un vēl aizvien palīdz žurnālistiem atkopties pēc traumām, kas radušās bīstamā darba ietvaros.
