Humanitāro zinātņu forumu caurvij atziņa, ka drošība ir absolūti saistīta ar to, kas notiek cilvēku galvās. Tas nozīmē, ka humanitārajām zinātnēm ir arī valstiskas funkcijas, kas veicina drošību.
Humanitāro zinātņu otrā foruma apmeklētāji ir ne vien zinātnieki un vairāku universitāšu mācībspēki, bet politiķi un arī Aizsardzības ministrijas amatpersonas.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons savā runā uzsver –
visai sabiedrībai ir jāapzinās, ka valsts drošība nav tikai aizsardzības ministrijas atbildība.
"Cīņa par sabiedrības prātiem palielinās, dažādas radikālas ideoloģijas, vai arī dažādas valstis mēģina ietekmēt gan mūsu, gan kopumā eiropiešu prātus. Principā bez humanitāro zinātņu iesaistes, ieguldījuma valstiskuma apziņas veicināšanā, mums būs grūti tālāk virzīties uz priekšu," stāsta Garisons.
Forumā tiek uzsvērts – nav stiprāka ieroča kā izglītots cilvēks.
Drošība nozīmē arī saprast, kam ļaujam investēt. Tāpat tiek apspriests, vai valsti var aizstāvēt cilvēks, kam nav izpratnes par savām saknēm, senču tradīcijām? Minētie ir tikai daļa no jautājumiem, ko pēta humanitārās zinātnes. Arī Humanitāro un izglītības zinātņu jomas prorektore Ina Druviete norāda, ka pašreizējie draudi nav militāri un tos nevar novērst ar militāru vai eksakto zinātņu palīdzību.
"Humanitārās zinātnes ir tās, kas sabiedrībai dod informāciju par to, kā cīnīties pret viltus ziņām, kā kritiski izvērtēt informāciju, kā novērst iespējamos draudus gan ideoloģiskā, gan militārā līmenī," skaidro Druviete.
Viņa sacīja, ka Humanitāro zinātņu forumam ir arī mērķis speciālistu vidū vienoties – kā labāk sadarboties ar valsts iestādēm, lai humanitāro zinātņu speciālisti varētu zināšanas izmantot valsts labā. Tajā pašā laikā tiek norādīts, ka humanitāro zinātņu finansējums nedrīkst būt balstīts tikai uz projektiem, tam jābūt pastāvīgam.