Tūre sākusies pirms pusotra mēneša Briselē, un apvienības pārstāvji visur skaidrojuši - izplatītais mīts, ka atbalsts nepieciešams tikai slinkajiem, nav patiesība. Pieaug strādājošo nabadzīgo skaits, un tādēļ valdībām jādomā par gudriem veidiem, kā palīdzēt. Viņu ierosinājums - to vajadzētu darīt ar garantēto minimālo ienākumu.
"Mēs esam noraizējušies par sociālās palīdzības shēmām. Mēs gribētu, lai tās ir pienācīgā līmenī. Tas varbūt var šķist neparasti, bet,
jo augstāks ir atbalsta līmenis, jo īsāku laika posmu cilvēki to izmanto.
Tad viņi var turpināt aktīvi iesaistīties sabiedrībā, un viņiem ir lielāka iespēja atgriezties darba tirgū. Ja jāslīkst dziļā nabadzībā, lai saņemtu palīdzību, no tās ir grūti tikt ārā," saka projekta vadītājs Fintans Farels.
Latvijā uz nabadzības sliekšņa dzīvo piektdaļa iedzīvotāju. Tas ir vairāk nekā Eiropā vidēji. Nabadzības slieksnis katrā valstī, protams, atšķiras. Piemēram, Zviedrijā tas ir 1200 eiro, četrreiz augstāks nekā Latvijā. Dzīvei zem tā tāpat pakļauti mazāk cilvēku nekā šeit un pārējā Eiropā. Savukārt Igaunijas un Lietuvas rādītāji līdzinās Latvijas līmenim.
''Pretnabadzības tīkls'' rosina visās valstīs ieviest garantēto ienākumu minimumu vismaz tādā apmērā, kas atbilst pašreizējam nabadzības slieksnim. Tas nozīmē - ja pašam neizdodas šo naudu nopelnīt, Latvijā starpību līdz 330 eiro vajadzētu piemaksāt.
Nelielus ienākumus mūsu valstī garantē jau šobrīd - 53 eiro. Tos līdz 94 eiro palielināt Labklājības ministrija cer uz 2020.gadu. Par to gan vēl jālemj valdībai. Ministrija uzskata, ka daudz straujāk celt garantēto minimālo ienākumu nebūtu iespējams.
"Šobrīd Latvija ir valsts ar salīdzinoši zemāku iekšzemes kopproduktu nekā citās turīgajās ES valstīs, un atbilstoši tam arī ir ietekmētas mūsu iespējas veidot sociālo atbalstu," skaidro LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.
Savukārt kampaņas vēstnese Latvijā Elīna Pinto uzskata, ka dārgāk ir neieviest šo sistēmu: "Daudz dārgāk, nekā ieguldīt šajās minimālā atbalsta shēmās, mums izmaksā cīnīties ar trūkuma motivētas vardarbības vai alkoholisma sekām.
Mums izmaksā dārgi cilvēki, kuri ārstē akūtas slimības, un cilvēki, kuri nenonāk darba vidē."
Tomēr Labklājības ministrijā pauž – ja valdība solītu izmaksāt 330 eiro visiem, zustu motivācija veikt sociālās iemaksas.
Ministrija arī norāda, ka garantētais minimālais ienākums nav vienīgais atbalsta veids. Trūcīgajiem ar ienākumiem līdz 128 eiro vēl pienākas papildu atbalsts, piemēram, atlaides elektroenerģijas rēķiniem vai trūcīgo pakas. Arī pašvaldības piedāvā palīdzību.
Taču sociālā dienesta vadītājs norāda – visvērtīgākais atbalsts, viņaprāt, ir citādāks.
"Nauda un pakas - tas ir tāds līdzeklis, lai dotu tādu pirmo uzrāvienu. Ar šo personu tiek arī slēgta vienošanās, kādi pasākumi viņam būtu jāveic savas dzīves kvalitātes uzlabošanā," skaidro Bauskas novada Sociālā dienesta vadītājs Aivars Melderis.
Tas paredz, piemēram, dzīvesvietas satīrīšanu vai kursu apmeklēšanu Nodarbinātības valsts aģentūrā. Tajā pašā laikā šādi pasākumi nav palīdzējuši sarukt cilvēku skaitam, kas dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Gluži pretēji - tas tikai pieaug, un lielākoties tieši uz senioru rēķina.
Pinto uzskata, ņemot vērā to, cik strauji sabiedrība noveco, šo jautājumu atstāt novārtā, kā līdz šim, ir netālredzīgi.
