Veterinārārstu biedrība Ziemassvētku laikā, kad ļaudis vairāk pievēršas labdarībai, tostarp ziedojumiem dzīvniekiem, aicina vienmēr izvērtēt, vai palīdzība tiešām sasniegs konkrēto dzīvnieku. Vetārste Lita Konopore norāda, ka ziedojumu krāpniecības tendences novērojamas arī šajā sfērā. Gan privātpersonām, vācot ziedojumus sava dzīvnieka medicīniskām vajadzībām, gan organizācijām jāspēj pamatot prasītā summa un arī uzrādīt naudas izlietojumu, kas praksē bieži nenotiekot, īpaši naudu vācot sociālajos tīklos.
"Pirmkārt, vajadzētu pārliecināties, ka ziedotāja izpratne par to, ko gribat sasniegt ar palīdzību, sakrīt ar to, kam ziedojat. Manuprāt, daudz drošāk ziedot reģistrētām vietām (patversmēm), kurām ir redzami un sasniedzami īpašnieki," norāda Konopore. "Savukārt, ja ziedojumus vāc privātpersonas saviem mīluļiem, mēs, vetārsti, esam novērojuši, ka brīžos, kad mēģinām uzzināt, pie kādiem speciālistiem dzīvnieks saņēmis palīdzību un kādos pakalpojumos nauda izmantota, tad no saimnieka mēdz sekot atrunas vai pat rupji atteikumi. Taču ir arī pozitīvi piemēri, kad cilvēks vāc naudu savam mīlulim un ievieto sociālajos tīklos arī informāciju par to, kur dzīvnieku vedīs, cik tas maksās, bet nākamajā dienā ievietots čeks ar summu par sniegto palīdzību dzīvniekam."
Papildinot par nereģistrētām patversmēm, vetārstes ieskatā, tā arvien ir akūta problēma. Likums atļauj jebkuram turēt neierobežotu skaitu mājdzīvnieku kā privātpersonai. Ja vienas sugas mīluļu skaits ir lielāks par pieciem, tas jāfiksē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) redzeslokā, bet neuzliek reģistrētas patversmes pienākumus. Arī patversmes ‘’Dzīvnieka draugs’’ pārstāve, dzīvnieku tiesību eksperte Laura Karnīte pauž viedokli par esošo sistēmu
"Latvijā ir arvien vairāk organizācijas, kas nereģistrējas kā patversmes, bet pēc būtības veic dzīvnieku patversmes darbu. Manuprāt, tās visas nav sliktas organizācijas, kas neapzinīgi veiktu darbu. Taču ir konkrēti gadījumi, kad nelegālā vietā tur dzīvniekus ļoti sliktos apstākļos. Tas pierāda, ka esošajā sistēma ir nepilnības. Mūsu patversme ir rosinājusi veikt grozījumus, skaidri nosakot, ka ikvienam, kurš veic patversmes darbību, ir jāreģistrējas kā dzīvnieku patversmei. Diemžēl šie grozījumi nav ieguvuši virzību Zemkopības ministrijā," skaidro Karnīte.
Savukārt dzīvnieku patversmes "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone iezīmē, ka arī reģistrētas patversmes pamatā atkarīgas no cilvēku ziedojumiem, jo valsts noklīdušo dzīvnieku uzturēšanu sedz pirmās 14 dienas. Arī viņa piekrīt, ka ziedojumu vācējiem jābūt atklātiem un caurredzamiem. Taču tendenci krāpniecībā neredz, tie vairāk esot precedenti.
Latvijā kopumā ir 29 reģistrētas dzīvnieku patversmes. Tas nozīmē, ka šīs iestādes uzrauga PVD un katrs dzīvnieks, kas ierodas patversmē, 72 stundu laikā jāapskata vetārstam. Tāpat patversmē uz katriem 30 dzīvniekiem jābūt algotam vismaz vienam kopējam.
