Aicina ar «virtuālo klasi» neatkārtot e-veselības kļūdas

Lai novērstu to, ka mācību process notiek ļoti daudz dažādās platformās, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar Valsts izglītības satura centru (VISC) iecerējusi veidot vienotu "virtuālās klases" platformu. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomas eksperti Latvijas Radio norādīja, ka, lai ideja izdotos un neietu "e-veselības ceļu", ir virkne aspektu, kam jāpievērš uzmanība jau tagad – vēl pirms plānošanas sākuma.

E-skolas projektsKristaps Feldmanis
    Latvijas Radio uzrunātie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju eksperti norāda gan uz nepieciešamību platformas izstrādē iesaistīt tās lietotājus, proti, skolotājus, skolēnus un viņu vecākus, tāpat nav nepieciešams izgudrot ko pavisam jaunu, bet veiksmīgākai platformas darbībai būtu jāintegrē jau esošie rīki, lai tie spētu darboties kopā.

    Jau iepriekš valsts pārvalde veidojusi IT platformas, tomēr ne vienmēr veiksmīgi. Piemēram, nereti ar dažādām likstām saskaras e-veselība, turklāt ar tās darbību un funkcionalitāti neapmierinātību pauž liela daļa ārstu.

    IZM pārstāve Inta Bērziņa gan norādīja, ka ministrija vēl nav gatava komentēt, kā paredzējusi organizēt un uzraudzīt platformas izveidi, jo patlaban notiek darbs pie platformas rīcības plāna izstrādes.

    Tikmēr informācijas un komunikācijas tehnoloģiju eksperts, Latvijas Universitātes datorikas fakultātes dekāns profesors Guntis Arnicāns stāstīja, ka platforma, pirmkārt, jau jāveido tāda, lai tai piekļūt varētu no dažādām un dažādu vecumu ierīcēm ar dažām operētājsistēmām, kuras, nedrīkst aizmirst, lietos kā pavisam mazi bērni, tā arī pusaudži un pieaugušie. Šādu lielu platformu izveidošanai valsts iestādēs liels šķērslis parasti esot projekta iepirkumu noteikumi.

    "Produkts par lētāko cenu attiecīgi arī būs nekvalitatīvākais produkts. Šādos projektos ir prasība specifikāciju izstrādāt jau sākotnējā stadijā, pēc tam atbilstoši ir iepirkums. Piedalās konkursā, pēc tam kompānija, kas realizē pasūtījumu, ir ieinteresēta ar iespējami mazākiem izdevumiem izveidot jauno sistēmu, tātad – neko vairāk, jo tas prasa naudu," sacīja Arnicāns, piebilstot, ka specifikācijas izstrāde pašā sākumā ir milzīga problēma. 

    Arnicāns uzsvēra, ka tehnoloģijas attīstās un platformai jābūt gana elastīgai, lai spētu tam sekot, un labi, ja tā veidota no savstarpēji neatkarīgām daļām, lai būtu iespējams tās nepieciešamības gadījumā nomainīt pa vienai. Viņš norādīja arī uz ļoti labu iespēju – jau šogad notikušas attālinātas mācības, un no skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem jānoskaidro, kas bijis labs, un tas jāizmanto arī platformā. Tikmēr Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas prezidente, Latvijas Universitātes profesore Signe Bāliņa norādīja – obligāti nav jāizgudro kas pavisam jauns. Svarīgi – ērti jau esošās programmas integrēt vienotā platformā.

    "Pašlaik jau ir daudzi risinājumi, ko skolās izmanto. Domāju, ka būtiski veidot integrētu vidi, kur visi šie dažādie resursi būtu integrēti vienotā platformā. Ministrijai jātur rūpe par skolēnu un skolotāju pārvaldību. Lai skolēnam un skolotājiem būtu vienota identifikācijas iespēja. Atkarībā no tā, kādā skolā viņš mācās, kurā klasē viņš mācās, viņam būtu pieejama viņa digitālā darba vieta,"  uzsvēra Bāliņa.

    Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns Guntis Arnicāns sistēmas izstrādātājus un ministriju arī aicināja nepieļaut citu kļūdas, neparedzot gana lielu laiku programmas testēšanai. Tāpat, programmai jau darbojoties, ļoti aktīvi jāievāc lietotāju pieredze un sistēmas novērtējums.

    KONTEKSTS: 

    Ārkārtējās situācijas laikā, kas izsludināta Covid-19 ierobežošanai un ir spēkā līdz 9. jūnijam, noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. Arī mācības skolās notika attālināti. 

    Lai atbalstītu attālinātās mācības, tika izveidots TV kanāls “Tava klase”.

    Pagaidām vēl nav skaidrs, kādā formā mācības varēs atsākties rudenī. Tas būs atkarīgs no koronavīrusa izplatības un epidemiologu ieteikumiem.

    Skolēnu, viņu vecāku un pedagogu aptaujā noskaidrots, ka, mācoties attālināti, pieaug zināšanu plaisa starp skolēniem.

    Gandrīz divus gadus pēc tam, kad e-veselība ārstiem jālieto obligāti, joprojām sistēma mēdz nobrukt.  Pērn e-veselības uzturēšanai no valsts budžeta iedalīti 1,8 miljoni eiro. 2019.gada pavasarī Nacionālais veselības dienests apzināja 50 kļūdas un ieteikumus, kas e-veselībā jālabo.   

    Šī gada februārī Veselības ministrija paziņoja, ka visu uzmanību veltīs jau esošajiem e-veselības pakalpojumiem un neattīstīs tās nākamo kārtu.

    E-veselības izveidei līdz šim iztērēti 14,5 miljoni.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti