Šogad 16. martā leģionāru gājienu pavadīja antifašistu biedrības skaļruņos izkliegtie skaļie saukļi, sirēnas un dziesmas. Politiski represēto apvienība nosoda šos notikumus pie Brīvības pieminekļa, un aicina veidot īpašu likumu, kas turpmāk regulētu, kāda veida pasākumi var notikt pie valsts simbola.
Apvienības vadītājs Gunārs Resnais uzskata, ka princips - kurš pirmais piesaka, tas taisa pasākumu -, ir nepareizs un uzskata, ka Rīgas dome netiek galā ar tai uzticētajiem uzdevumiem.
„Varbūt, ka vajag likumu, ka tādi politiski pasākumi pie Brīvības pieminekļa nav pieņemami. Nu netaisām taču mēs jandāliņu baznīcā. Mēs lūdzam, lai šiem vecajiem vīriem, leģionāriem tiek atdots pienācīgs gods. Kāpēc Latvijai ir jāpiekāpjas un jāļauj ņirgāties par sevi un savu pagātni. Tas ir Brīvības piemineklis, bet viņi to noliedz. Un tā ir mūsu varas nespēja un nevēlēšanas sakārtot šīs lietas," saka Resnais.
Ne tikai antifašisti, bet arī Praida gājiena dalībnieki nedrīkstētu nākt pie Brīvības pieminekļa, tāpat arī skrituļslidotāji un velosipēdisti atceres pasākumos varētu būt spiesti pamest laukumu, uzskata Gunārs Resnais.
Likums par Brīvības pieminekli un Brāļu kapiem jau vairāk kā gadu ir Saeimas darba kārtībā. Tā mērķis ir nodrošināt kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanu un to vērtībai atbilstošu cieņas izrādīšanu, kā arī risināt ar apsaimniekošanu un finansēšanu saistītos jautājumus.
Konstitucionālo tiesību eksperte Anita Kovaļevska uzskata, ka likumprojektā ietvertās normas ir vispārīgas, piemēram, aizliegums veikt darbības, kas ir pretrunā ar vispārpieņemtām morāli ētiskajām un uzvedības normām, ir tik plašs, ka to piemērot būtu neiespējami. Turklāt jau tagad likums skaidri nosaka, kā nodrošināt kārtību, neierobežojot miermīlīgu pulcēšanos un vārda brīvību, un reizē arī sodot par pārkāpumiem.
„Principā, jau šobrīd likums par sapulcēm, gājieniem un piketiem ļauj aizliegt tādus pasākumus, kas neatbilst Satversmei, kas ir vardarbīgi vai tamlīdzīgi. Savukārt, citos gadījumos varētu būt grūti vai pat neiespējami pateikt, ka pie Brīvības pieminekļa kāda konkrēta satura pasākums, kas ir miermīlīgs un demokrātiskā sabiedrībā pieļumams, nav atļauts," saka eksperte.
Rīgas pieminekļu aģentūras vadītājs Guntis Gailītis atbalsta likuma izstrādi un cer, ka tas beidzot skaidri definēs, cik daudz valstij jāatbalsta divas kultūrvēsturiskās vietas - Brīvības piemineklis un Brāļu kapi. Jo līdz šim valsts atbalsts rsot bijis niecīgs.
„Par tādiem likumiem runāja jau pirms es sāku strādāt, bet likums ir nepieciešams, lai tiktu garantēts finansējums gan uzturēšanai gan restaurācijai. Tur ir pamatideja. Un nav šis īpašais statuss, ar ko viņi ir īpašāki par citiem pieminekļiem? Jārada ir šis statuss, ka tie ir paši, paši lielākie, ko mēs zinām,” saka Gailītis.
Viņš arī norāda, ka savulaik pirmās Latvijas laikā cieņa pret Brīvības pieminekli tika ieaudzināta jau skolās. Tad bija jānoņem cepure, ejot garām nacionālajam simbolam, tomēr kā to noteikt likumā, nav skaidrs.
Tomēr skaidrs, ka Brīvības piemineklis kā simbols vienmēr piesaistīs dažādu uzskatu cilvēkus un "šodien pie tā saduras ne tikai cilvēki, bet arī otrā pasaules kara frontes", uzskata Gailītis.
Līdzās ar šo diskusiju, radusies arī jauna par to, vai kritušos karavīrus un piemiņas dienas nebūtu jāpiemin kapos, nevis pilsētas centrā.
