Panorāma

«Dod 5» sākums tiešraidē 21:25 LTV1

Panorāma

Drošība Ziemassvētku tirdziņos Eiropā

Aicina aktīvāk sadarboties bērnu aizsardzībai

Aicina aktīvāk sadarboties bērnu aizsardzībai

Vairākas traģēdijas šogad atgādināja, ka par bērnu aizsardzību atbildīgās institūcijas nesadarbojas gana sekmīgi, lai bērnu tiesību ievērošanu nodrošinātu. Nevalstiskās organizācijas, kas strādā šajā jomā, tagad secinājušas – mācību vēl neesam guvuši.

Gads sākās ar Dobeles traģēdiju, kur pēc vecāku nāves nedēļu dzīvoklī ieslēgti palika četri bērni. Viens no tiem aizgāja bojā bada nāvē. Nedaudz vēlāk Rēzeknē ugunsgrēkā dzīvību zaudēja mājā pamesta divpadsmit gadus veca meitene. Līdzīgas nelaimes atkārtojās, un pēc tam tika spriests – iespējams, tās nenotiktu, ja vien par bērna tiesībām atbildīgās institūcijas būtu sadarbojušās veiksmīgāk.

"Mēs varam mūžīgi cīnīties ar ugunsgrēku dzēšanu, un tas varbūt ir kaut kas, kas mums padodas pietiekami labi, bet, manuprāt, ļoti svarīgi ir saprast, ko mēs varam darīt, pirms vēl kaut kas ir noticis," norāda “Centra “Dardedze”” konsultāciju daļas vadītāja Laila Balode.

Problēma novērsta nav. To 12 nevalstiskās organizācijas, kas apvienojušās Latvijas Bērnu Labklājības tīklā, izklāstījušas vēstulē premjeram un Saeimas spīkerei. Metodes, kas palīdz speciālistiem ģimenē saskatīt vardarbību un nolaidību, ir zināmas. Diemžēl tās šobrīd izmanto tikai bāriņtiesas un sociālais dienests. Ar bērniem saskaras vēl daudzas citas institūcijas.

"Šobrīd, ja mēs runājam par kādu speciālistu iesaisti sadarbības komandā, tad ar veselības aprūpes speciālistiem mums ir (visvis)visgrūtāk," stāsta Laila Balode.

Tomēr ārsti bieži vien ir pirmie speciālisti, kuriem ir iespēja novērot, kādi ir bērna dzīves apstākļi. Veselības ministrijā norāda – tā apzinās, kāda loma šajā ziņā ir ģimenes ārstiem. Ārsti arī tiešām vērsušies pie ministrijas un teikuši, ka nezina, kā vardarbību identificēt, ja vien pēdas nav acīmredzamas. Taču, lai saņemtu atbalstu, vēl būs jāgaida.

"Likumā ir noteikts, ka ārstniecība personai ir jāziņo par konstatētu vardarbības faktu un arī par aizdomām. Mēs vadlīnijās vēlamies aprakstīt, ko nozīmē aizdomas, kādi varētu būt šie gadījumi. Metodiskais materiāls ir izstrādes procesā," norāda Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa. "Kad vadlīnijas būs gatavas, mēs plānojam apmācīt ārstniecības personas, kā pēc šīm vadlīnijām strādāt."

Tas varētu notikt nākamgad. Centra “Dardedze” pārstāve gan uzsvēra, ka šobrīd lielākā problēma ir, ka nav iestrādāts mehānisms, lai vērstos, piemēram, pie sociālā dienesta. Ne visos gadījumos vajadzīgs iesaistīt policiju, viņa uzsver. Tomēr Labklājības ministrijā, kuras pārziņā ir bērnu tiesību aizsardzība, norāda – darbs  jau notiekot.

"Valstī jau ir ieviests vienots institūciju sadarbības mehānisms bērnu tiesību aizsardzības jomā," saka Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš. "Tas notiek, šis darbs. Jautājums ir tikai par to, ko viens vai otrs cilvēks teiks, cik tas ir ražīgi un pilnvērtīgi šobrīd."

Ministrijas pārstāvis gan atzina, ka atsevišķās institūcijās kavēšanās sadarboties ir lielāka nekā citās. Tomēr, kur tieši meklējama problēma, viņš neprecizēja. Tāpat ministrijā norāda – līdz 1.martam premjers uzdevis sniegt ziņas, kā vēstulē minēto problēmu risinājumus uzlabos.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti