Stankevičs pievērsa uzmanību lejupslīdošās demogrāfijas tendencei un cilvēku aizbraukšanai no Latvijas, to skaidrojot ar nedrošību par nākotni.
Viņaprāt, viens no faktoriem tam ir “valsts varas orgānu un Latvijas tautas gribas šķelšanās”. To ilustrējot skolu un veselības aprūpes iestāžu reforma, kā arī teritoriālā reforma, kas netiekot jēgpilni izskaidrotas, tāpēc cilvēki tās bieži vien neizprot un līdz ar to nesadarbojas to realizācijā. Kā piemēru viņš minēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārvaldītās Nodokļu un muitas policijas veiktās kratīšanas Romas katoļu draudzēs, izsakot cerību, ka to patiesais iemesls ir informācijas un izpratnes trūkums par baznīcas darbību.
Kā otro faktoru Stankevičs uzsvēra tālredzības trūkumu, izvērtējot normatīvo aktu iespējamās sekas. “Biežās likumu izmaiņas nereti ir skaidrojamas ar neparedzētām sekām, ko radījušas iepriekšējās izmaiņas un kuras cenšas likvidēt ar nākošajām izmaiņām,” viņš norādīja.
Viņš arī norādīja uz nevienlīdzīgu attieksmi un pretrunām starp vārdiem un darbiem. “Netaisnības izpausme,” skaidroja arhibīskaps, “ir ekonomisko grūtību un krīžu seku likvidācijas izmaksu novelšana uz trūcīgāko iedzīvotāju pleciem, krīzes pārvarēšanai izmantojot galvenokārt sociālās sfēras un infrastruktūras finansējumu.”
Viņš vērsta uzmanību uz kristīgās ticības piedāvātajām vadlīnijām sociālo jautājumu risināšanā: “Pieaugot bagātībai, ir svarīgi augt arī solidaritātes tikuma praktizēšanā. Ja ekonomiskā darbība norisinās saskaņā ar ētikas normām, tā kļūst par savstarpēju kalpošanu, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, kas nepieciešami katra cilvēka attīstībai.”
Šīs vadlīnijas neattiecoties tikai uz valsts iestādēm, bet gan uz katru sabiedrības locekli individuāli. “Kad iestājas Dieva valdīšana mūsu dzīvē, tad atklājam, ka mūsu valsts, Latvija - tas nav abstrakts veidojums, bet reāli, dzīvi un konkrēti cilvēki, un tādi jēdzieni kā solidaritāte, kopīgais labums, labumu piešķīrums visiem, subsidiaritāte un līdzdalība pārstāj kļūt par abstrakciju, bet kļūst saprotami un piepildās ar konkrētu saturu. Tādā sabiedrībā, kas respektē šos principus, var celties ikviena tās locekļa dzīves kvalitāte,” sprediķī pauda Stankēvičs.
KONTEKSTS:
Kā ik gadu, arī šogad augusta vidū Aglonā pulcējušies simtiem svētceļnieku un tūkstošiem ticīgo no Latvijas un ārvalstīm.
Trešdienas, 14. augusta, vakarā notika Tautas Krusta ceļš, kuru tiešraidē rādīja LTV.
Ceturtdien, 15. augustā, Aglonā svin Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus. Ticīgie pulcējas uz galveno pusdienu dievkalpojumu, kurā piedalās arī augstākās valsts amatpersonas un Valsts prezidents. Arī to tiešraidē pārraidīja gan Latvijas Radio, gan LTV.
