Ceturtdienas agrā rītā Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē uz dievkalpojumu pulcējās svētceļnieki. Saņēmuši priestera svētību, viņi var doties ceļā uz Aglonu. Šogad no draudzes svētceļojumā pieteikušies doties 26 cilvēki, starp tiem arī daudzi jaunieši un pat ģimenes ar maziem bērniem.
Latvijas Radio: "Cik jūsu šodien iet svētceļojumā?"
Svētceļniece: "No mūsu ģimenes četri. Trīs bērni, es un vēl mamma palīdz. Mēs jau pagājušogad gājām ar vidējo un jaunāko meitu, viņai tad bija vien seši mēneši. Šobrīd galvā vairāk ir tās sadzīviskās problēmas – kur ēst, dzert, vai visiem ir galvassegas? Man šķiet, kad mēs iesāksim iet, tad jau prāts nomierināsies un būs vairāk laika domāt par lūgšanām."
Latvijas Radio: "Kuru reizi dodaties uz Aglonu?"
Svētceļniece: "Divdesmit piekto. Jau ilgus gadus dodos ceļā uz Aglonu."
Latvijas Radio: "Ar kādām domām ejat uz Aglonu?"
Svētceļniece: "Grupai kopīgais nodoms – par mieru Ukrainā, par mieru pasaulē. Ir jālūdzas tagad, ir tāds brīdis pienācis. Arī par ģimenēm, jo mūsu vidū ir jaunieši, kuri dibinājuši ģimenes, lai tiešām šīs ģimenes būtu stipras, uzticīgi viens otram. Ja tu to velti Dievam, tad nav smagi, un tu jau neskaiti tos kilometrus, jo tie piepildīti ar draudzīgām sarunām, ar lūgšanu, ar dziesmām. Tā tomēr ir savādāka dzīve nekā ikdienā."
Svētceļnieki 100 kilometrus līdz Aglonas bazilikai mēros kājām, taču drošībai un neparedzētiem gadījumiem aiz gājējiem brauks automašīna ar piekabi ar mantām.
Svētceļnieks: "Sākumā bija nedaudz grūti iet tos daudzos kilometrus, bet tagad jau ar katru gadu ir vieglāk un vieglāk. Kājas jau pieradušas pie tādas kārtīgas iešanas. Vienpadsmitais svētceļojums, jo es eju no 5 gadu vecuma. Jau trešo gadu iešu viens pats. Pirmos piecus gadus gāju ar krustmāti, tad ar tēti un brāli. Lūdzos par savu ģimeni, par savas ģimenes veselību."
Svētceļniece: "Svētceļojumā iešu jau 15. reizi. Sāku iet pēc pamatskolas beigšanas. Protams, domāju arī par notiekošo pasaulē, bet tomēr svarīgāki ir personīgie mērķi un domas. Pagājušajā gadā pēc smagas slimības aizgāja mūžībā mana vecmamma. Šodien viņai ir vārdadiena, un tad šogad tas ceļš ir kā veltījums viņai. Aglonā būsim 14. augustā, ejam četras dienas. Lai gan no Rēzeknes, bet ir paliels līkums gar skaistākajiem Latgales ezeriem, un tie kopā ir aptuveni 100 kilometri."
Kā atklāja Aglonas bazilikas priesteris Lauris Kārklis, sagatavošanās darbi jau ir pabeigti un šogad organizēt svētkus bijis daudz vieglāk salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, kad bija jāievēro daudzie ar pandēmiju saistītie ierobežojumi.
"Šogad mēs tāpat kā iepriekšējos gados savus spēkus un enerģiju varējām veltīt apkārtnes labiekārtošanai, bazilikas sakārtošanai, varam ieviest jauninājumus, kas uzlabotu svētceļnieku uzņemšanu.
Mēs gaidām svētceļniekus, naktsmītnes arī piedāvājam. Ir iespēja palikt Aglonas Katoļu ģimnāzijā, arī kopmītnēs, kas atrodas blakus. Ir iespējams kā parasti rezervēt telšu vietas," stāstīja priesteris.
Viņš atzina, ka katru dienu notiks lūgšanas, un viņam ļoti gribas atkal redzēt ar dievlūdzējiem piepildītu Aglonas baziliku un sakrālo laukumu.
"12. augustā ir Ģimeņu diena, kad laulātie atjaunos savus laulību solījumus. 13. augustā plkst. 12. 00 mums ir Svētceļnieku mise. 14. augusta vakarā sākam svētkus. Plkst. 19.00 misi vadīs arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Vakarā desmitos būs Tautas krusta ceļš. Tad 15. augustā plkst. 12.00 būs galvenā Svētā mise," stāstīja Kārklis.
Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētki Aglonā ar šo gadu ir noteikti par valsts nozīmes pasākumu. 14. un 15. augustā uz Aglonu tiks norīkoti papildu vilcienu un autobusu reisi. Šogad svētku apmeklētājiem būs pieejamas tūristu mājas, ciematā darbosies divas kafejnīcas. Notiks arī ielu tirdzniecība, vietējā pašvaldība ir izsniegusi 55 tirdzniecības atļaujas.
