Tūrisma eksperti uzsver – nozare ievēro striktus drošības pasākumus, bet epidemiologi aicina atcerēties: arī šķietami “drošās” valstīs slimība var strauji uzliesmot un ceļotājiem jārēķinās ar iespējamām izmaiņām.
Pagājušajā nedēļā uz Kipru no Latvijas izlidojuši 789 pasažieri, un reisi bijuši par 92% pilni – tā liecina starptautiskās lidostas “Rīga” apkopotie dati. Tas ir divreiz vairāk nekā nedēļu pirms tam.
No septembra sākuma līdz oktobra vidum lidotāju skaits uz Kipru ik nedēļu svārstījies no 250 līdz 600. Intereses pieaugumu novērojušas arī vairākas tūrisma aģentūras.
Avots: VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””
Ir arī citi vērojumi: piemēram, tūrisma aģentūrā “Kolumbs” interesi par ārzemju ceļojumiem skolēnu brīvdienās raksturo kā “tuvu nullei”.
Salīdzinoši lielu interesi novērojusi arī “Latvia Tours” vadītāja Ieva Keiša, tomēr viņa norādīja, ka pārdošanas apjomi ir tikai apmēram 10% apmērā no pagājušā gada šajā laikā. Uz tradicionāli skolēnu brīvdienās populāro Ēģipti un Kanāriju salām pašlaik lidojumu nav, tāpēc uzmanības centrā ir Kipra.“Relatīvi, protams, nevar salīdzināt ar normālu laiku, bet principā no ceļotgribētājiem interese ir liela. (..) Bez Kipras mums bija arī daudz citu pieprasījumu, kur cilvēki interesējās arī par valstīm ārpus Eiropas, piemēram, par Šeišelu salām vai citur, kur saslimstības rādītāji ir zemi un ir iespējams aizceļot pēc iespējas vienkāršāk, ar mazāku pārsēšanās skaitu,” stāstīja “Estravel Latvia” vadītāja Anta Jokste.
Pagājušajā nedēļā Latvijā fiksēts lielākais jaunu Covid-19 gadījumu skaits kopš pandēmijas sākuma – 780. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem aptuveni 30 gadījumi “ievesti” no ārzemēm.
Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka nav zināms, kā attīstīsies situācija Kiprā, jo slimība mēdz izplatīties ļoti ātri.
Tāpēc ceļotājiem jārēķinās, ka pēc nedēļas situācija var arī būt mainījusies un pirms ceļošanas vajadzētu izvērtēt vairākus aspektus.
“Vai ceļotājs ir gatavs, ja saslims, ko viņš darīs citā valstī? Kā atgriezīsies, ja būs slims un inficēts? Ja mainīsies situācija, vai ir garantijas no darbavietas, ka atgriežoties cilvēks tomēr paliks izolācijā? Gala lēmumu tomēr pieņem katrs konkrētais cilvēks, izvērtējot – par un pret,” norādīja Perevoščikovs.
Vairāki cilvēki sociālajos tīklos pauduši bažas, vai pandēmijas laikā ir saprātīgi doties uz siltzemju kūrortiem, kur apgrozās daudz ļaužu no visas pasaules. Tūrisma aģentūras oponē – lidostās un viesnīcās ir strikti sanitārie protokoli, jo neviens pie sevis negrib “Covid perēkli”.
Piemēram, viesnīcās vairs nav “zviedru galdu”, naktsklubi ir slēgti, uz vietas varot veikt Covid-19 testus.
Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes locekle Kitija Tigule norādīja – ja valdība šādā ceļošanā redz problēmu, tad jālemj par kompensācijām industrijas saglabāšanai.
“Ja [premjers Krišjānis] Kariņa kungs atnāktu pie jebkura no tūroperatoriem un teiktu: ziniet, mēs izvērtējām situāciju, labāk nelidojiet, šeit jums kompensācija, tad tāda saruna arī ir iespējama. Industrija izturas ļoti atbildīgi pret šo situāciju, tāpēc pārmest bezatbildību būtu absolūti nevietā. Nosacījumi, pie kādiem tiek organizēti reisi, plūsmas, individuālie transfēri un tas, kas notiek galamērķa viesnīcās, ir daudz drošāk, nekā aizbraukt pie mums uz lielveikalu,” pauda Tigule.
Desmit dienu pašizolācija pašlaik jāievēro pēc atgriešanās no valstīm, kur 14 dienu kumulatīvais “Covid-19” gadījumu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju pārsniedz Latvijas līmeni – 61,9. Kiprā tas piektdien bija 46,7.
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga, un 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedzis 25 gadījumus.
Reaģējot uz slimības izplatību, valdība nolēma, ka sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā no 7. oktobra ir obligātas. 13. oktobrī valdība lēma, ka maskas jāvalkā arī sabiedriskās vietās, kur uzturas vairāk nekā 15 minūtes. Pašlaik Latvijā publiskos pasākumos iekštelpās var pulcēties līdz 500 cilvēkiem, brīvā dabā – līdz 1000. Privātos pasākumos iekšā var pulcēties 30, bet ārā – 300.
