Mēnesi ilgā izpētē secināts, ka sakņu paviljona būvei nav īpašas vērtības, tādēļ to nojauks.
Arhitektoniskajā izpētē daudz izcelti vēsturiskie fakti, kā Āgenskalna tirgus apkaime attīstījusies. Tajā ir norādīts, ka 1953. gadā aiz Āgenskalna tirgus vēsturiskās ēkas tiek uzcelta koka nojume uz betona stabiem ar metāla fermām, kur tirgot saknes. Tomēr nav zināms, vai tieši tā projekts tika realizēts. Desmit gadus vēlāk pēc arhitekta Josifa Goldenberga projekta sakņu paviljonam jāpārtop par slēgtu zāli, kurā būs 68 tirgošanās letes. Taču darbi nav paveikti saskaņā ar iecerēm. Fasādēm nav ieplānotā plašā stiklojuma, paviljona virsbūvi nerotā lodziņi ar mazu rūšu stiklojumu. Savukārt grīdu neklāj divu krāsu flīzes.
Rīgas domes Īpašuma departaments secinājis, ka projekts realizēts ar būtiskām atkāpēm. Turklāt 1990. gados ēkas apjoms ticis bojāts, kad gala fasādē pret tirgu tiek piebūvēts kiosks-bufete.
Izpētē ir secināts, ka no kultūrvēsturiskā aspekta celtnei kā nojumei un vēlāk sakņu paviljonam nav arhitektoniskās vērtības. Būve neraksturo arhitektūras laikmeta iezīmes pagājušā gadsimta 1960. gados. Tādēļ nu ēku paredzēts nojaukt, atstājot vien daļu no kolonnām, ja tajās atradīs kādu vērtību.
KONTEKSTS:
Kultūras pieminekļu sargi iepriekš lika Rīgas domei pārtraukt Āgenskalna tirgus sakņu paviljona nojaukšanas darbus. Tāpat arī rīdzinieki cēluši trauksmi par ieceri nojaukt tirgū esošo sakņu paviljona ēku, kam ir vēsturiska nozīme.
Rīgas domes Īpašuma departamenta nolīgta tehnika marta otrajā pusē sākusi demontēt padomju laikā ap vēsturisko tirgus namu uzceltās ēkas. Tas satraucis Āgenskalna iedzīvotājus, bet domē norāda, ka darbi sen ieplānoti. Tāpat dome arvien gaida potenciālos tirgus nomniekus, kuru interese pagaidām gan ir visai necila. Pretendenti izsolei var pieteikties līdz 11. maijam.
