Ēkā, visticamāk, sprādzis butāna gāzes balons, kā rezultātā būs jānojauc ēkas cietušās puses otrā un trešā stāva pārpalikumi. Tikai tad būveksperti dosies iekšā ēkā pārbaudīt pārējās ēkas konstrukciju noturību un sniegs slēdzienu, vai nams ir atjaunojams. Vispirms darbu pierādījumu vākšanā pabeigs Valsts policija.
"Šī brīža galvenais mērķis ir līdz šīs nedēļas beigām veikt ierobežota apjoma demontāžu un atjaunot satiksmi Melnsila ielā, un nodrošināt ēkas iedzīvotāju piekļuvi viņu privātajām mantām. Iespējams, varētu sākt ēkas konservāciju. Nedēļas beigās, ja iedzīvotāji piekritīs, jāsāk risināt jautājums par būvgružu izvešanu.
Jau šobrīd ir skaidrs, ka ēkas uzkrājumi ir absolūti nepietiekami šāda apjoma darbu veikšanai,"
stāstīja "Rīgas namu pārvaldnieka" valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Ēkā gandrīz visi dzīvokļi ir privatizēti, tikai viens dzīvoklis ir pašvaldības īpašumā, un ekspertu labvēlīga vērtējuma gadījumā visiem īpašniekiem kopīgi būs jālemj par ēkas atjaunošanu. Pieci dzīvokļi šajā ēkā bijuši apdrošināti.
Domes komitejas deputāti vienojās, ka Rīgas pašvaldības policijai diennakts apsardze pie ēkas jānodrošina līdz brīdim, kad ēka būs iekonservēta. Ja būveksperti dzīvojamo telpu noteiks kā daļēji sagruvušu, bet atjaunojamu, dzīvokļu īpašnieki no pašvaldības varēs saņemt līdz 10 000 eiro lielu vienreizēju pabalstu.
Gadījumā, ja ēku atzīs par neatjaunojamu, varēs pieteikties uz pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas izīrēšanu.
"Vēlos uzsvērt, ka tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas pretendēt uz pašvaldības pabalstu, kas ir dzīvojamā telpa vai pabalsts atjaunošanai, būtu vēlams vērsties Mājokļu un vides departamentā ar iesniegumu. Tad, kad būs ēkas tehniskā stāvokļa atzinums, tad mēs vērtēsim, kādu palīdzību varam piešķirt," norādīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Inga Gulbe.
Šobrīd jau ir saņemti trīs dzīvokļu īpašnieku iesniegumi, bet vēl vienas iedzīvotājas statuss ļautu piešķirt dzīvokli sociālajā mājā. Vienlaikus sadarbībā ar Rīgas Sociālo dienestu nama iedzīvotājiem piedāvāta arī psihologa palīdzība, bet sākotnēji pašvaldības piedāvāto pagaidu mitekli nav izvēlējies neviens no ēkas iedzīvotājiem – visi atraduši pagaidu mājas pie radiem vai draugiem.
Vienlaikus dzīvokļu īpašnieku biedrības pārstāvis Aigars Stafeckis sūkstījās par turpmāko lēmumu un saskaņojumu sarežģīto koordināciju. Pat neesot skaidrs, vai mājas fondā pietikšot naudas būvgružu izvešanai.
"Esmu tāds pats iedzīvotājs, un, jāsaka, ar savu aktivitāti esmu stūrī iedzīts šajā brīdī.
Es jūtu, ka bez koordinatora no Rīgas domes, kas palīdz "no augšas", mēs nevarēsim iztikt.
Ir tik daudz iestāžu, tik daudz ideju. Mēs jau tā esam norakušies, zinot tempus, kā notiek projektu virzība, es sēžu un nezinu, ko teikt. Man pašlaik nav citu komentāru."
Mājokļu un vides departamenta pārstāve Inga Gulbe solīja, ka departaments kā viens no kopīpašniekiem izvirzīs pārstāvi, kurš šajā ārkārtējā situācija palīdzēs iedzīvotājiem koordinēt organizatoriskās lietas, risinot mājokļa jautājumus starp institūcijām.
KONTEKSTS:
Dabasgāzes sadales sistēmas operators "Gaso" iepriekš paudis, ka sprādziens ēkā Rīgā, Melnsila ielā 2, nav saistīts ar uzņēmuma "Gaso" apkalpotajiem gāzesvadiem.
Pārdaugavā, Melnsila ielā 2, naktī uz ceturtdienu, 31. decembri, uzsprāga, daļēji sagruva un aizdegās trīsstāvu dzīvojamā ēka. Negadījumā cieta seši cilvēki un viens gājis bojā.
