Pēc cūku mēra uzliesmojuma Skrundas novada Rudbāržu pagasta cūku novietnē, kur pagājušā gada vasarā nācās likvidēt vairāk nekā 10 000 cūku, joprojām turpinās darbs, lai varētu atsākt cūku audzēšanu. Rīta stundā pie Skrundas novada Rudbāržu pagastā esošās cūku novietnes, kas pieder uzņēmumam SIA “Korkalns”, valda rosība, cilvēki dodas uz darbu, taču joprojām ceļmalā stāv zīme, ka nepiederošiem ieeja aizliegta. Ir pagājuši deviņi mēneši, kad novietnē konstatēja Āfrikas cūku mēri. Visu šo laiku notikuši biodrošības uzlabojumi un citi darbi, lai varētu uzsākt cūku audzēšanu. Pagājušā gada decembrī uzņēmuma valdes loceklis Jānis Podnieks skaidroja, ka darbu atsāks pavasarī.
Tagad ir aprīļa vidus un uzņēmuma vadītājs stāsta, ka pirmos dzīvniekus novietnē iecerēts ievest iespējams maijā, taču no plašākiem komentāriem pagaidām viņš atskās. Latvijā lielākie uzņēmumi un cūku novietnes pēc šādiem gadījumiem, saņemot kompensācijas, parasti atsāk darbu, skaidro PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants.
“Lielākā daļa no fermām ir atjaunojušas darbību. Runājot par pagājušā gada uzliesmojumiem Kurzemē, divos no trijiem gadījumiem, tās bija lielas novietnes. Zināms, ka abās novietnēs dezinfekcijas darbi ir pabeigti, notiek plānošana, kā atjaunot un sākt dzīvnieku audzēšanu,” norāda Seržants.
Ja Kurzemē vīruss ir aktīvs, tad citviet Latvijā konstatēti dzīvnieki ar antivielām un nomedīti dzīvnieki, skaidro PVD pārstāvis.
“Tie galvenokārt ir nomedīti dzīvnieki. Tā ir labā ziņā, jo mums, pateicoties šiem datiem, ko mēs izmeklējam – visas nomedītās meža cūkas un atrastās beigtās, pēc datiem mēs redzam, varētu šķist, ka mums Vidzemē un Latgalē ir iespēja tika galā ar šo slimību,” viņš atzīmē.
Pieminētās antivielas meža cūkām, nevar pielīdzināt situācijai, ko mēs saprotam, piemēram, Covid -19 pandēmijas kontekstā. PVD pārstāvis saka: “Atšķirība no Covid un Āfrikas cūku mēra ir diezgan liela, cūku mēra antivielas ir samērā maz dzīvniekiem.
Neliela daļa, ko redzam pēc nomedītajām meža cūkām, kuras saskaras ar šo vīrusu, izdzīvo, tie ir 2-3% no vidējā Latvijā nomedītajām meža cūkām.
Skaits nepalielinās, tikai samazinās, antivielas nav noturīgas un maz dzīvnieku izdzīvo, tas nesamazina un nepalīdz lokalizēt slimību.”
Pagaidām jauni uzliesmojumi mājas cūkām Latvijā nav konstatēti, taču cūku mēris ir sezonāls, uzsver Seržants.
“Lielākais riska periods vēl tikai tuvojas, visa saslimšana notiek vasaras laikā, lielāks risks pastāv Kurzemē, kur ir arī vislielākais slimo meža cūku skaits, un tur turpinās risks slimību ienest fermās,” atzīst PVD pārstāvis.
Ārī citās Latvijas teritorijās risks joprojām saglabājas, jo tur, atšķirībā no Kurzemes, ir pieaudzis meža cūku skaits. Pieaugot populācijai, var pārnēsāt arī Āfrikas cūku mēri.
PVD cūku audzētājus aicina turpināt pastiprināti un nepārtraukti ievērot biodrošības noteikumus.
