Lauksaimniecības datu centra statistika liecina, ka 8,2% no kopējā cūku fermu skaita Zemgalē atrodas Neretas novadā, no kurienes līdz Lietuvai var teju ar roku atsniegt. Fermas gan nav lielas. Zemnieku saimniecībā ''Blāzmas'', kas ir lielākā cūkkopības saimniecība novadā, saskaitot kopā gan sivēnmātes, gan sivēnus, ir apmēram 100 cūku. Pašreiz pieņemtie aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu Āfrikas cūku mēra ienākšanu arī Latvijā, ''Blāzmās'' zaudējumus vismaz pagaidām neradīs.
„Gaļu neaudzēju, audzēju tikai sivēnus. Nu brāķīši paliek, tos, kā saka, atstāju sev gaļai. Sivēni paliek tepat Latvijā, vietējam tirgum,” saka „Blāzmu” saimnieks Raimonds Dālderis.
Arī barība cūkām ir pašu audzēta un pašu sagatavota, tomēr bažas, ka Āfrikas mēris varētu iznīcināt vairāk nekā divdesmit gadu darbu, gan ir.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē skaidro, ka satraukumam ir pamats. Mežacūkas, kas ir galvenās slimības pārnēsātājas, dienā var noiet 2-15 km, atkarībā no sniega dziļuma.
„Āfrikas cūku mēris pārvietojas pa 1000 km, un pārvietošanās notiek īsā laikā. Lietuva un Latvija ir kaimiņvalstis, un mēs atrodamies tuvu viens no otra, un attiecīgi infekcija var ātri izplatīties,” bažīgs ir arī fakultātes lektors Kaspars Kovaļenko.
Āfrikas cūku mēris ir 100% letāls tikai cūkām. Cilvēkiem tas nav bīstams, bet vīruss ir izturīgs gan pret skābumu, gan pret sārmiem, gan temperatūras izmaiņām.
Lielākā problēma varētu būt tā, ka cilvēks nokauj slimu cūku, uzglabā ledusskapī. Pēc gada ņemot ārā, vīruss ir saglabājis dzīvotspēju, un attiecīgi atkal ir spējīgs inficēt dzīvniekus,” skaidro Kovaļenko.
Āfrikas cūku mēris pirms nedēļas divām mežacūkām atklāts Lietuvas dienvidos Alītes reģionā. Latvijā šī bīstamā slimība vēl nekad nav reģistrēta.