Āfrikas cūku mēra skartajā teritorijā atceļ pasākumus: sacensības, izstādes un gadatirgus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem un 3 mēnešiem.

Piektdien Krāslavas novada domē, kur kādā saimniecībā konstatēts Āfrikas cūku mēris, notikusi tam veltīta ārkārtas sanāksme. Novadā noteikti vairāki piesardzības pasākumi. Tostarp, tiek pārbaudīti lopi apkaimes saimniecībās, vairāk nekā mēnesi būs aizliegumi dažādiem pasākumiem ar dzīvnieku līdzdalību. Zemkopības ministrija pieļauj, ka ierobežotā teritorijā varētu būt liegums audzēt cūkas.

„Dzīvās radības ir pārnēsātāji. Šodien pat  sēņotājs, kas aizgājis uz mežu un tajos pašos zābakos pēc tam ienāk kūtī, arī var būt pārnēsātājs,” saka Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks. Pēc Āfrikas cūku mēra gadījuma konstatēšanas, novadā ieviesti vairāki piesardzības pasākumi. Piektdien Krāslavā sanākusī komisija arī nolēma uz 40 dienām aizliegt slimības skartajā teritorijā rīkot dažādus masu pasākumus, piemēram, rikšotāju sacensības, izstādes un gadatirgus.

Krāslavas novada Robežnieku pagasta saimniecībā, kurā cūkām tika konstatēts Āfrikas cūku mēris, cūkas ir nokautas un sadedzinātas. Un ir noteikta aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā, kas aptver Robežnieku pagastu, un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā.

Upenieks gan norāda, ka lielu cūkaudzētavu slimības skartajā zonā nav: „Šinī zonā mums ir truši, govis, gaļas liellopi. Šinī pusē mūsu novadā ar cūkkopību īpaši nenodarbojas – lielu fermu tur nav.”

Šajā zonā esošajās saimniecībās speciālisti no cūkām ņem asins paraugus, un, ja konstatē Āfrikas cūku mēri, tad cūkas tiek nokautas un sadedzinātas. Tiesa, Upenieks pieļauj, ka noteiktā aizsardzības un uzraudzības zona varētu būt jāpaplašina: „Tā zona varbūt būs liela, kur būs diezgan nopietni spēki jāiesaista.  Protams, tas nebūs tā, ka  cilvēki nevarēs braukt, bet jautājums ir par dzīvnieku, gaļas, noteiktas barības pārvietošanu. Katrā ziņā, jābūt vetārsta rakstiskai atļaujai.”

Krāslavas novada domes priekšsēdētājs arī stāsta, ka novadā ļoti aktuāls jautājums ir par to, ko darīt ar meža dzīvniekiem. Par to Upenieks piektdien runājis ar līdzās esošā Baltkrievijas pašvaldības pārstāvjiem. „Ja mēs šodien ierobežojam mājas cūkas, un mēs varam diezgan daudz nokontrolēt, tad jautājums ir mežacūkas, kuras tomēr arī migrē. Un šodien izskanēja jautājums, ka atsevišķu rīkojumu veidā samazinātu līdz noteiktai robežai mežacūkas,” saka Upenieks. Pašvaldība lūgusi zemkopības ministram Jānim Dūklavam (Zaļo un Zemnieku savienība) pievērsties šā jautājuma risināšanai.

Vēl jānorāda, ka zemkopības ministrs šodien intervijā Latvijas Radio minēja, ka ierobežotā teritorijā, tiesa, nelielā,  varētu būs liegums audzēt cūkas.

Krāslavas novadā zemnieki, kuri audzē cūkas, tiek arī informēti par dezinfekcijas pasākumiem un citiem aizsardzības pasākumiem.

Jau ziņots, ka ceturtdien PVD pastiprinātās laboratoriskajās pārbaudēs konstatējis, ka Latvijas pierobežā ar Baltkrieviju apstiprināta Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtne trim meža cūkām un vēl trim mājas cūkām Krāslavas novadā.  

Balodis piektdienas rītā gan atklāja, ka robežsargi atraduši vēl trīs beigtas mežacūkas.

Gada sākumā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi konstatēti pie Lietuvas un Polijas robežām ar Baltkrieviju. Lietuvā Āfrikas cūku mēris tika konstatēts divām mežacūkām.  Pēc šīs slimības uzliesmojuma Latvijas valdība nolēma veltīt profilakses pasākumiem 1,35 miljonus eiro, cerot izvairīties no desmit reižu lielākiem zaudējumiem, ko radītu ilgstoša mūsu cūkgaļas produkcijas importa ierobežošana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti