Āfrikas cūku mēra izplatība nav apturēta; risku palielina tūrisma sezonas sākšanās

Āfrikas cūku mēris arvien vairāk izplatās Vidzemē. Šajā reģionā galvenais slimības izplatības  faktors ir tieši lielais mežacūku blīvums, kas nodrošinājis augstāku mirstību un ātrāku slimības izplatību.

Eksperti secina ka cūku mēris tik drīz vēl no Latvijas nepazudīs un arvien izceļ biodrošības ievērošanu fermās un aicina aktīvāk medīt meža cūkas blīvajās teritorijās. Tāpat kļūstot siltākam laikam riskus palielina atpūtnieku pieplūdums mežos. Savukārt cūkkopji karantīnas teritorijās turpina ciest zaudējumus un norāda uz pārlieku stingriem ierobežojumiem dzīvu cūku tirdzniecībā.

Āfrikas cūku mēris pēdējos mēnešos turpinājis izplatību lielākoties Vidzemē, kur šo dzīvnieku blīvums ir lielāks nekā slimības aizsākšanās reģionā - Latgalē. Sekojoši biežāk tiek atrasti jau kritušu dzīvnieku bari, nevis tikai indivīdi stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis:

"80% no visiem slimību gadījumiem šogad ir konstatēti tieši Vidzemē. No atrastajiem 140 slimajiem dzīvniekiem 85 konstatēti tieši Burtnieku novadā. Un, ja salīdzinām ar pagājušo gadu, kāda bija mežacūku populācija, tad Burtnieku un Valkas novados ir medību teritorijas, kur no blīvuma 10 mežacūkas uz tūkstoš hektāriem rādītājs nokrities uz mazāk par piecām cūkām uz tādu pašu platību. Tās ir tīri mēra dēļ mirušās meža cūkas."

PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis arī secina - kamēr mežā ir uzņēmīgi dzīvnieki, mēris tik drīz nepazudīs. Vienā no pēdējiem gadījumiem vienkopus atrastas pat 16 kritušas mežacūkas Burtnieku novadā. Tiesa gan, piemājas cūkkopība Vidzemes novados nav tik pieprasīta kā Latgalē un lielāku saimniecību šeit ir maz. Lai arī šobrīd slimība izplatās tieši mežā, arvien pastāv risks infekciju ievazāt pie mājas cūkām, taču vietējie bieži ir vieglprātīgi, norāda Ulmanis:

"Biodrošība jāievēro nepārtraukti katru dienu, nevis ķeksīša pēc tikai tad, kad uz pagastu brauc PVD inspektors. Jāsaprot, ka slimība nepiedod šo ‘’ķeksīša pēc’’ domāšanu. Un tagad aktīvi preventīvi jādarbojas arī reģioniem, kur slimība nav nonākusi."

Netālu no Burtnieku novada esošās Kunturu saimniecības ražošanas vadītāja Santa Preimane atzīst, ka ieviesti visi drošības pasākumi – izbūvēta sēta ap fermām, izveidota dezinfekcijas bedre un paklāji. Drošības pasākumu vajadzību cūkkope neapstrīd, taču viņas ieskatā daudzi ierobežojumi tirdzniecībai ir nepamatoti. Kunturu saimniecībai zaudējumi mēra dēļ kopš aizvadītās vasaras ir ap 90 tūkstošiem eiro.

PVD vadītājs norāda, ka saimniecībās pēdējie Āfrikas cūku mēra saslimšanas gadījumi bijuši rudenī un, ja tiks ievēroti visi nosacījumi arī turpmāk, tādējādi nepieļaujot jaunus saslimšanas gadījumus fermās, tad vasarā trešās zonas ierobežojumi Vidzemē un Latgalē tikšot atcelti.

Vēl Āfrikas cūku mēra izplatības sakarā riskus palielina lauku tūrisma, kā arī laivošanas un ogošanas sezona. Burtnieku novada attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Auziņa gan stāsta, ka pagaidām vēl aktīvu iedzīvotāju un tūristu informēšanu nav sākuši:

"Es pieņemu, ka tiklīdz kļūs siltāks, aktīvākā kļūs tūristu plūsma, mēs reizē ar tūrisma informācijas izplatīšanu darīsim, ko varēsim - sagatavosim īsu, viegli uztveramu informatīvo materiālu: ko mežā darīt, kā uzvesties."

PVD arī arvien aicina aktīvāk rīkoties medniekus Kurzemē, kur slimība vēl nav konstatēta, taču reģionā ir lielākais dzīvnieku blīvums, kas slimības uzliesmojuma gadījumā radītu ātrāku izplatību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti