Kopš saslimšana ar Āfrikas cūku mēri tika konstatēta mājas cūkām Daugavpils novadā, Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidlatgales nodaļas inspektori strādā pastiprinātā režīmā - tiek pārbaudīts, vai cūku turētāji ievēro nepieciešamos biodrošības pasākumus.
Inspektore Olita Brūvere stāsta, ka pašlaik kopā ar kolēģi viņas apsekojušas jau 95 cūkkopju saimniecības. Šobrīd pārbaudes notiek Vārkavas pagastā, jo netālu no šejienes Upmalas pagastā svētdien tika atrasta beigta mežacūka, kurai konstatēts Āfrikas cūku mēra vīruss. Inspektore norāda, ka cilvēku reakcija uz notiekošo ir dažāda.
“Viņi ir satraukušies, tā ziņa ir nepatīkama. Netic arī, jo viņi nav saskārušies [ar vīrusu]. Es pagājušogad strādāju Krāslavas pusē, redzēju saimniecībā tiešām slimas cūkas, tā bija traģēdija cūkkopjiem, kad bija jāiztīra kūts un jālikvidē slimie dzīvnieki,” stāstīja Brūvere.
Saimniecības, ko pārbauda Olita Brūvere, ir nelielas, cūkas šeit galvenokārt tur pašu patēriņam, taču zemnieki uzsver - ja cūkas vajadzētu nokaut vai iznīcināt, inficēšanas gadījumā saimniecībai būtu liela skāde.
Piemājas saimniecības “Jaunā zeme” īpašniece Irēna Leikuča stāsta, ka baidoties no vīrusa par spīti biodrošības pasākumu ievērošanai, lielāku sivēnu skaitu viņi ar vīru tā arī neuzdrošinās iegadāties.
Atliek vien minēt arī vīrusa izplatības iemeslus. “Mums ir pilni tīrumi ar mežacūkām mums visi tīrumi izrakņāti, un tas liecina par to, ka tās cūkas tiešām neslimo. Un es vēl atkal domāju - pie mums ir ļoti daudz vārnu, varbūt tās arī slimības var pārnēsāt,” sprieda Irēna Leikuča.
Vārkavas novada saimneicības “Mežmalas” īpašnieks Aivars Lazdāns uzskata, ka “mednieki vainīgi - piebaro mežacūkas”, un tās savairojas vairāk, nekā atļauts izšaut.
Mežzinis Kaspars Vucenlazdāns pārmetumus medniekiem uzskata par nepamatotiem. Pēc viņa sacītā, pašlaik medības norisinās katru dienu, kā arī nesen notikušajā vietējo zemnieku un mednieku sapulcē tika nolemts vākt parakstus, lai šogad Vārkavas novadā atļautu medības ar dzinējiem.
“Mežacūku [medības] iepriekšējā sezonā konkrēti tajā Upmalas pagastā no piešķirtā limita 100% izpildīja un paprasīja no mežniecības vēl 40% papildu limitu,” norādīja Kaspars Vucenlazdāns.
Kaut gan valsts piešķir kompensācijas gan biodrošības pasākumu ievērošanai, gan ganāmpulku atjaunošanai, atceroties pagājušā gada pieredzi, cūkkopji ir skeptiski.
“Par nokautajām pavisam maz maksā. Ja cilvēkam kredīti un ja likvidē tās cūkas, tā kompensācija kredītu jau nesedz,” saka Aivars Lazdāns.
Pašlaik saslimšana ar Āfrikas cūku mēri konstatēta 23 mājas cūkām. Pēdējais saslimšanas gadījums tika konstatēts 6. jūlijā Ciblas novadā.
Jau ziņots, ka šogad Āfrikas cūku mēris Latvijā ir atklāts vairāk nekā 320 mežacūkām 22 novadu 53 pagastos, kā arī vienā pilsētā. Savukārt kopumā kopš 2014.gada jūnija Āfrikas cūku mēris Latvijā ir konstatēts vairāk nekā 54o mežacūkām.
Mājas cūkām Āfrikas cūku mēris pēdējo reizi konstatēts šogad 6.jūlijā.
Āfrikas cūku mēris ir bīstama, ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana cūku dzimtas dzīvniekiem. Dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks, tādēļ šīs slimības uzliesmojums dzīvnieku turētājiem rada lielus ekonomiskos zaudējumus. Āfrikas cūku mēris nav bīstams cilvēkiem.
