Āfrikas cūku mēris Latvijā tika atklāts 2014. gadā, vakcīnas tam joprojām nav, tāpēc nu slimība skārusi teju visu Latvijas teritoriju. Turklāt mēris joprojām cirkulē mežacūku populācijā vietās, kur to atklāja pirms vairākiem gadiem. Pārtikas un veterinārā dienesta speciāliste Kristīne Lamberga stāsta vairāk par pēdējā laika Āfrikas cūku mēra izplatības tendencēm:
"Redzam, ka viss sākās no Latvijas austrumu pierobežas, un var teikt, ka 80% no Latvijā esošās mežacūku populācijas ir inficēta ar Āfrikas cūku mēri. Ir palikusi tikai neliela daļa Dienvidkurzemē, kas palikusi brīva no slimības. Tas, ko mēs neesam novērojuši nedz pērn, nedz šogad, ir cilvēka izraisīti infekcijas pārvešanas gadījumi no viena valsts teritorijas apgabala uz citu, ko savukārt varēja novērot sākumā, kad saskārāmies ar Āfrikas cūku mēri. Domāju, visi cūku turētāji un arī mednieki ir iemācījušies daudz stingrāk ievērot biodrošību šo gadu laikā."
Pērn kopumā konstatētas ap 1000 kritušas mežacūkas, šogad pagaidām mežos atrastas vairāk nekā 300, taču intensīvākais kritušu mežacūku līķu uziešanas laiks parasti ir rudenī, jo slimība saasinās vēsā un mitrā laikā. Latvijas Mednieku savienības vadītājs Jānis Baumanis atzīst, ka arī Latvijas neskartais apgabals arvien sarūk un mežacūkas medniekiem vairs nav aktuāla medījamā suga:
"Salīdzinot ar to, ko medīja iepriekšējos gados, tas apjoms šobrīd ir ļoti mazs, ko nomedī. Pirms mēra sezonā nomedīja ap 55 tūkstoš mežacūku, bet šogad mana prognoze, ka nomedīs ap 15 tūkstoš mežacūku pa visu Latviju. Ja samazinās mežacūku skats tik krasi, tad teritorijā pazūd ievērojama barības bāze lielajiem plēsējiem – vilkiem un lūšiem. Tātad pieaug spiediens uz citām sugām – stirnām un briežiem. Līdz ar to arī medniekiem jābūt piesardzīgākiem un jāpiebremzē uz citu sugu medīšanu, jo tā slodze var kopumā būt par lielu uz citiem dzīvniekiem."
Latvijā ir vairāk nekā 20 tūkstoši mednieku un viedokļi ir dažādi, taču Baumanis aicina medniekus - kamēr slimība dabā vēl necensties atjaunot populāciju, pārstājot medīt. Aicinājumam piekrīt arī mežzinātnes institūta ''Silava'' zoologs Jānis Ozoliņš. Statistikas dati liecina, ka slimības dēļ mežacūku populācija kopumā Latvijā sarukusi par trīs ceturtdaļām:
"Risks, ka mežacūkas kā suga no Latvijas varētu pilnībā izzust, gan nepastāv, jo arī vīruss nav tik nāvējošs, kā sākotnēji likās. Ja dzīvnieks saslimst, tad patiešām ir 100% bojāeja, bet ir liela iespējamība arī nesaslimt vispār. Tā slimība ir nostabilizējusies un viļņveidīgi droši vien pastāvēs bezgalīgi mūsu mežacūku populācijā. Cerēt, ka populācija saglabāsies arī mednieku interesēs, ir veltīgi, jo tur būs tik lielas svārstības, ka jebkuri saudzēšanas un lielākas piebarošanas centieni izrādīsies neefektīvi."
PVD norāda, ka arī turpmāk būs pieejams atbalsts par mežacūku medībām, lai ilgtermiņā uzturētu zemu populācijas līmeni. Savukārt nākamgad dienests plāno ieviest papildu biodrošības prasību kontroles arī medību saimniecībās.
