Āfrikas cūku mēra ārkārtas situācija ir beigusies; kontrole un ierobežojumi saglabājušies

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

 Ar šo gadu vairs nav spēkā ārkārtas situācija, kas saistībā ar Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu pērn  tika noteikta vairāk nekā 40 Latvijas administratīvajās teritorijās. Taču tas nenozīmē, ka biodrošības noteikumi saimniecībās vai cūku un to produktu pārvietošanas ierobežojumi ir atcelti. 

Lai arī liela daļa saimniecību savas cūkas ir likvidējuši un daļa arī par to saņēmušas kompensāciju un paturējušas arī gaļu, tomēr ne mazums ir saimniecību, kas cūkas nav reģistrējuši, bailēs no cūku mēra tās nokāvuši, bet šobrīd jau domā par jaunu sivēnu iegādi. Tas var novest pie jauna slimības uzliesmojuma viļņa, prognozē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori.

Āfrikas cūku mēra izplatības dēļ pērn vairāk nekā 40 Latvijas administratīvajās teritorijās, lielākoties Latgalē un Vidzemē, tika izsludināta ārkārtas situācija. Cūku turētājiem nācās izlemt - ievērot biodrošības noteikumus un būt pakļautiem kontrolēm vai cūkas likvidēt, saņemot par to kompensāciju.

Zoja ar vīru Pāvelu, dzīvojot Baltkrievijas pierobežā, tāpat kā kaimiņi blakus mājā savas dažas cūkas likvidējuši.

„Esam likvidējuši, cūku kūtī vairs nav. Apkārtnē arī vairs neviens tās netur,” saka Pāvels.

„Nokāvām savas cūkas priekš sevis, priekš gaļas, jo runāja jau, ka atbrauks inspektori un visas cūkas iznīcinās. Mūsu cūkas bija  veselas, tāpēc nolēmām labāk tās apēst,” stāsta Zoja un viņas kaimiņiene.

Nedz Zoja ar vīru, nedz kaimiņi savas cūkas nebija reģistrējuši, attiecīgi uz kompensācijam pretendēt nevarēja, taču arī turēt cūkas  baidījās, jo nebija pārliecināti par iespējām ievērot visus biodrošības noteikumus. Viņi stāsta, ka, piemēram, radi, kuri turējuši 12 reģistrētas cūkas, tās nokaujot, ieguvuši gaļu un arī saņēmuši kompensāciju.

 „Lai ievērotu to biodrošību, vajag daudz naudas, tāpēc labāk bija nokaut. Vīra māsa nesūdzas, nezinu, kā par mazajām cūkām, bet par lielajām labu naudu saņēma un vēl gaļu ēd. Mēs viņiem  ledusskapi ar lielo saldētavu iedevām, gaļa saglabāta,” stāsta Zoja.

Pērn pirms Āfrikas cūku mēra slimības skartajā reģionā bija vairāk nekā 90 tūkstoši cūku, liela daļa ir likvidēta, apliecina PVD Dienvidlatgales pārvaldes vadītāja vietnieks Dzintars Juškus.

Lielākoties tās ir nelielas piemājas vai zemnieku saimniecības, kas izšķīrās par cūku likvidāciju, pārējās tiek kontrolētas, jo biodrošība ir jāievēro, ne vienmēr „viss ir gludi”, tomēr līdz šim PVD jel kādas sankcijas sodu veidā pret zemniekiem nav piemērojis, apliecina  Dzintars Juškus.

Laukos dzīvojošie padzirdējuši, ka ārkārtas situācija Āfrikas cūku mēra izplatības dēļ reģionā ir atcelta, jau domā par jaunu sivēnu iegādi, arī Zoja ar vīru Pāvelu. Tā ir tendence, kas laukos jaušama un kas atkārtoti var novest pie jauniem saslimšanas gadījumiem, secina PVD Dienvidlatgales pārvaldes vadītāja vietnieks Dzintars Juškus.

Līdz šim Āfrikas cūku mēris konstatēts 72 mājas cūkām un  pāri par 200 mežacūkām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti