LZAK uzsver, ka advokātam nav tiesību publiski izklāstīt, kādas personas apmeklē advokātu biroju, kurā advokāts ir praktizējis, jo ikviens klients ir tiesīgs paļauties, ka juridiskās palīdzības saturs un fakts par vēršanos pēc palīdzības advokātu birojā paliks noslēpumā. Šādas ziņas advokāts nesniedz pat pēc izmeklētāju vai tiesas pieprasījuma, uzsver kolēģijā. Neatkarīgi no advokāta mērķiem šo prakses pamatnoteikumu nedrīkst pārkāpt.
Savukārt par vienu no būtiskākajiem tiesību principiem tiesiskā valstī LZAK nosauca nevainīguma prezumpciju, kas liedz tiesības dēvēt kādu personu par noziedznieku, zagli, bandītu vai mafijas locekli, ja šāda apsūdzība nav apstiprināta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu. Nevainīguma prezumpcijas standarta pārkāpums apdraud tiesiskumu un advokāta kā aizstāvja lomu, pauda kolēģijā.
LZAK arī uzsver, ka advokātam godprātīgi un ar cieņu jāizturas kā pret kolēģiem, tā pret jebkuru sabiedrības locekli. Tādēļ ir r advokāta necienīgi pielīdzināt kolēģus mafijai, dēvēt tos par bandītiem un izvirzīt sazvērestības teorijas, kas nav pierādītas, it īpaši, ja tas attiecas uz miruša kolēģa vainošanu sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā. Advokātam, kam rūp tiesiskums, ir jāpanāk, ka aizdomīga lieta tiek efektīvi un likumīgi izmeklēta un vainīgie saukti pie atbildības, norāda kolēģijā. Savukārt Gobzema paziņojumus vēlēšanu kampaņas laikā LZAK raksturoja kā visdrīzāk vērstus citu mērķu sasniegšanai.
Kolēģija arī uzskata par nepamatotu Gobzema apgalvojumu, ka kolēģi viņu izslēguši no advokatūras, lai apdraudētu valdības veidošanas procesu.
Tieši pēc Gobzema vairākkārtējiem lūgumiem, gan Latvijas Zvērinātu advokātu padome, gan LZAK disciplinārlietu komisija bija spiesta atlikt lēmumu par lietas ierosināšanu un izskatīšanu. Lēmums ticis pieņemts un apstiprināts likumā noteiktajā trīs mēnešu laikā.
LZAK arī atgādina, ka Advokatūras likumā paredzētais pamats bargākā soda piemērošanai ir atkārtota disciplinārpārkāpuma izdarīšana. Savukārt Gobzemam fiksēts jau trešais pārkāpums pēdējos deviņos gados. Arī Advokātu ētikas komisija ir divreiz skatījusi Gobzema publisku izteikumu atbilstību advokatūras standartiem.
Latvijas Radio iepriekš uzrunātie tiesību jomas eksperti un politologi atzina, ka juridisku šķēršļu Gobzema kļūšanai par premjeru arvien nav. Tomēr šī lieta sarežģī Valsts prezidenta situāciju, jo ir runa par nopietniem reputācijas jautājumiem.
Gobzems izslēgšanu no advokatūras saista ar centieniem likt šķēršļus viņa kļūšanai par premjeru. Gobzema apgalvojumu, ka lēmums pieņemts politisku motīvu dēl, Zvērinātu advokātu padome noraida.
Karjeras laikā Gobzems ir bijis Maksātnespējas administrācijas (tagad Maksātnespējas kontroles dienests) vadītājs, kā arī pārstāvējis vairāku "Maximas" traģēdijā cietušo intereses vairākās civillietās, liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija.
KONTEKSTS:
Divas dienas pēc Alda Gobzema nominēšanas premjera amatam publiski tapa zināms, ka LZAK Disciplinārlietu komisijas lēmumu par Gobzema izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita apstiprināja kolēģu kopsapulcē ievēlētā Latvijas Zvērinātu advokātu padome.
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija jau 13.novembrī atbalstīja Gobzema izslēgšanu no advokatūras. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar Gobzema vērstajiem izteikumiem pret nogalināto maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku.
