Advokāts Andris Grūtups gan sarunās ar tuvākajiem cilvēkiem, gan citātos presē bija tiešs un atklāts. Pēdējos četrus gadus ilgās un smagās slimības dēļ Grūtups vairāk pievērsies grāmatu rakstīšanai.
Viņa pusbrālis žurnālists Gaitis Grūtups Latvijas Radio šorīt teica, ka telefonsarunā nedēļas nogalē radinieks vēl bijis gana dzīvespriecīgs. Abi pārrunājuši jūlijā tradicionāli rīkojamo Grūtupu dzimtas saietu, par ko vecākais pusbrālis ik gadu īpaši gādājis. Tomēr īsi pirms pusnakts svētdien viņš atrasts miris savā dzīvoklī Vaļņu ielas namā Rīgā.
Grūtups jau vairākus gadus bija aizgājis no aktīvā advokāta darba un pievērsies publicistikai. Paralēli tam viņš jau bija sagatavojis savu iecerēto mūžīgās atdusas vietu Rīgas Meža kapos. Tomēr viņa nāve nāca kā šoks. „Ierodoties notikuma vietā tika konstatēts Andra Grūtupa līķis ar šautu brūci krūšukurvī. Veicot notikuma vietas apskati, policijas darbinieki izņēma gan šaujamieroci, ar kuru, iespējams, ir izdarīts šāviens, gan arī pēcnāves vēstule. Uz šo brīdi ir uzsākts kriminālprocess, notiek izmeklēšana,” norādīja Grūtups.
Policiju izsaukuši Grūtupa tuvinieki, kas dzīvo tajā pašā dzīvoklī. Tomēr notikuma brīdī viņš tajā esot bijis viens. Bijušie kolēģi Latvijas Zvērinātu advokātu padomē uzsver – Andra Grūtupa pienesums savā profesijā, sevišķi civiltiesību jomā, bijis nesamērojami lielāks kā varētu gaidīt no viena cilvēka.
Ārpus profesionālās darbības Andris Grūtups bija ļoti aktīvs arī sabiedriskajā darbā un bieži sniedza intervijas dažādiem medijiem. Savos izteikumos viņš pauda atbalstu nacionāli konservatīvām vērtībām. „Mēs esam šīs zemes saimnieki, mūsu tradīcijas un valoda ir jāciena,” iepriekš bija teicis Grūtups.
Septiņdesmito gadu beigās ar izcilību ieguvis jurista diplomu, Grūtups darba gaitas sāka kā prokurors. Vēlāk iestājies Komunistiskajā partijā, taču astoņdesmito gadu beigās ievēlēts par Augstākās Padomes deputātu. Viņš arī viens no deputātiem, kas 1990.gada 4.maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
Kādā intervijā 20 gadu vēlāk jau Triju Zvaigžņu ordeni saņēmušais Grūtups atminējās: „Skaidrs, ka mēs bijām pirmā paaudze, kam nebija emocionālās pieredzes represijās. Un tā paaudze arī uztaisīja Latvijas neatkarību, jo tai nebija baiļu sajūtas tādā ziņā, ka mēs nesapratām, kas gaida.”
Tomēr Grūtups sabiedrībā ieguvis neviennozīmīgi vērtējamu tēlu. Deviņdesmito gadu vidū presē viņš tika minēts kā viens no tiem, kas toreizējam Valsts prezidentam Ulmanim ieteicis Andri Šķēli kā potenciālo premjeru. Vēlāk arī minēts kā «pelēkais kardināls», kas atbalstījis nu jau likvidētās Tautas partijas priekšvēlēšanu kampaņu. Tāpat Grūtupa vārds piesaukts saistībā ar skandāliem. Piemēram likumsargu tā arī neatklāto „Latvenergo” trīs miljonu lietu, ietekmi pār privatizācijas procesiem deviņdesmitajos gados un 2007. gadā izdoto publicista Lato Lapsas grāmatu “Tiesāšanās kā ķēķis”, kurā tika doti mājieni uz Grūtupa iespējams, neadekvāti lielo ietekmi pār Latvijas tiesu nolēmumiem tūkstošgažu mijā.
Kā kolēģi ar stipru reputāciju Grūtupu atceras Juristu biedrības prezidents un uzņēmējs Aivars Borovkovs: „Viņš bija viens no juristu biedrības dibinātājiem. Otrkārt, mēs esam bijušie kolēģi prokuratūrā. Profesionāls kolēģis, zinošs, ar stipru reputāciju juristu vidū.”
