Marta vidū Latvijā norisinājās jau par tradīciju kļuvušās Advokatūras dienas. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska stāsta, šogad bezmaksas konsultācijas snieguši apmēram 100 kolēģi. Juridisko jautājumu loks bijis plašs:
''Tēmas ir bijušas gan tradicionālās, tās ir ģimenes tiesības, tās ir saistībā ar nomas, ar dzīvokļu īres tiesībām. Aktualizējies bija zemes piespiedu nomas jautājums.''
Advokātu palīdzību cilvēki meklējuši arī mazāk ikdienišķos jautājumos, piemēram, bijuši jautājumi par kriptovalūtu.
Advokāti bezmaksas konsultācijas snieguši arī ieslodzījuma vietās Latvijā. Izciešot sodu, cilvēkiem juridiskā palīdzība ir praktiski nepieejama. Kaminska stāsta, ka Advokātu dienu iespējas tiekot aktīvi izmantotas un cietumu vadība gādājot, lai ieslodzīti varētu izrunāt sasāpējušos jautājumus:
''Tur ir dažādi jautājumi, tur nav tikai krimināltiesības. Vairāk ir jautājumi par ģimenes tiesībām, par civiltiesiskajiem jautājumiem, par dzīvokļu tiesību saglabāšanu. Par ģimenes tiesībām. (..).''
Bezmaksas juridiskās konsultācijas cilvēki varēja saņemt ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijas pilsētās. Gatis Štauers, kuram advokāta prakse ir Ogrē, Advokātu dienās piedalījās pirmo reizi. Viņš secina - juridiskā palīdzība cilvēkiem ir nepieciešama:.
''Cilvēkiem ir diezgan [liela interese]. Tādi jautājumi, kurus viņi gribētu zināt un ko viņi uzzina, izmantojot šo iespēju -, mans secinājums, ka cilvēkiem juridiskie pakalpojumi ir ļoti nepieciešami, bet cik ir pieejami maksāšanas ziņā.''
Štauers novērojis, ka Advokātu dienās, kad konsultācijas ir bez maksas, cilvēku pieplūdums ir lielāks. Tēmas, kuras atnākušie vēlas risināt, esot ikdienišķas – jautājumi par kopīpašumiem, piespiedu noma, arī maksātnespējas problēmas.
Ar sarežģītu tēmu iztirzāšanu cilvēki neesot aizrāvušies arī Kuldīgā.
''Mēs te provincē esam tādi piezemētāki,'' saka Kuldīgā strādājoša advokāte Vineta Ķine. Viņa Advokātu dienās piedalās jau vairākus gadus. Šogad cilvēku esot bijis mazāk kā pirms, piemēram, diviem gadiem. Kuldīdznieki taujājuši par uzturlīdzekļiem, saskarsmes tiesībām.
Bieži cilvēki vēloties vien izrunāties, jo problēma, kura nomāc, juridiskā ceļā vairs nav risināma.
''Tad izrunājamies, iedzeram tēju, gari plaši izrunājamies, un tad tas aizvainojums, jo parasti nekādu nelikumību jau tur nav, tas uz kādu laiku ir remdēts. Tāda sociālā funkcija arī ir jāveic,'' arzīst Ķine.
Jēkabpilī interese bijusi liela, pie Kristīnes Ozolas cilvēki pamatā nākuši risināt ar ģimenes tiesībām saistītus jautājumus:
''Vecāki nevar vienoties par bērna dzīvesvietu, nevar vienoties par saskarsmes tiesībām. Bija jautājumu arī attiecībā uz aizsardzību pret vardarbību.''
Apkopojot šogad Advokātu dienās paveikto, Kaminska izceļ vēl vienu iepriekš nebijušu kolēģu novērojumu - cilvēki ar advokātiem konsultējušies telefoniski:
''Tā ir apsverama prakse, un varbūt, ka uz priekšdienām ir kopumā jāorganizē telefonpieeja, ka var konsultēties par jautājumiem, kur nav jābūt dziļai dokumentu izpētei.''
Kopumā laikā no 12. līdz 16.martam advokāti no Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Aizkraukles, Limbažiem, Smiltenes un citām Latvijas pilsētām sniedza vairāk kā 1200 konsultācijas - kā klātienē, tā telefoniski un elektroniski. Advokatūras dienas notiks arī nākamajā gadā.
